Somijā kādam ģimnāzistam ar Somijas un Krievijas pilsonību neļāva kopā ar citiem skolēniem doties ekskursijā uz Olkiluoto atomelektrostaciju, vēsta Somijas sabiedriskais medijs Yle. Incidents notika 2024. gada novembrī. Zēna māte Anastasija stāstīja, ka viņas dēlam Dimam kopā ar citiem Kulosaaren lukio ģimnāzijas audzēkņiem bija jādodas ekskursijā uz atomelektrostaciju. Taču tā vietā viņš skolas elektroniskajā sistēmā “Wilma” saņēma vēstuli, kurā teikts, ka viņš nevar piedalīties pasākumā, jo ir dzimis Krievijā.
Somijā skolēnam ar Krievijas pilsonību neļauj doties ekskursijā uz atomelektrostaciju (19)
Vēstulē bija teikts, ka tā ir “stingra korporatīvās drošības prasība, kuru nevar ietekmēt”. “Vai AES patiešām domā, ka bērns varētu kļūt par spiegu? Kāda ir atteikuma jēga? Kā mans dēls ir atbildīgs par pašreizējo situāciju pasaulē? Tas ir absolūti rasistisks, smieklīgs un prettiesisks attaisnojums, lai nepiedalītos ekskursijā,” sacīja Anastasija.
Ģimnāzijas direktore Minarita Raitio žurnālistiem skaidroja, ka ekskursijas dalībniekiem iepriekš bija jāaizpilda anketa ar personas datiem. “Pēc tam mēs saņēmām informāciju no Olkiluoto par to, kas iekļūs ekskursijā. Lēmums tika pieņemts tur,” skaidroja direktore.
AES preses dienesta vadītāja Johanna Aho sacīja, ka, pamatojoties uz korporatīvo drošības risku novērtējumu un sadarbību ar iestādēm, ir pieņemts lēmums neļaut Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem doties ekskursijās uz kodolobjektiem. Pēc viņas teiktā, viņi “var iekļūt apmeklētāju centrā, bet ekskursijas pa pašu objektu nav iespējamas”.
Vienlīdzības ombuda birojs norādīja, ka saskaņā ar Somijas tiesību aktiem
dažkārt pret pilsoņiem ir iespējams izturēties atšķirīgi, ja tam ir juridisks pamatojums vai objektīvi iemesli.
“Atšķirīgai attieksmei pret personu ir jābūt pamatotai ar likumu, tai ir jābūt ar pieņemamu mērķi, un līdzekļiem šī mērķa sasniegšanai ir jābūt samērīgiem. Pretējā gadījumā to var uzskatīt par diskrimināciju. Dažos gadījumos atšķirīgai attieksmei nav nepieciešams tiesiskais regulējums, taču arī tad tai ir jābūt ar mērķi, kas ir pieņemams no cilvēka pamattiesību viedokļa, un līdzekļiem tā sasniegšanai jābūt samērīgiem,” sacīja Tiesībsarga biroja eksperts Matti Jutila.