Februāra pirmajā pusē Baltijas valstis pametīs energosistēmu tīklu BRELL, kuru veido Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Tādā veidā valstis veicinās enerģētisku neatkarību no Krievijas. Kāda blogere no Krievijas populārā video apgalvo, ka atvienošanās rezultātā Baltijai sāksies “ļoti dārgās elektroenerģijas laikmets”. Savukārt interneta forumos izplatās informācija, ka var būt elektroenerģijas pārrāvumi, tāpēc jānodrošinās, lai nedēļu var iztikt bez tās. Skaidrojam, kāpēc panikai nav pamata.
Blogere runā par atvienošanos no BRELL tīkla un pauž:
“Kas globāli notiks ar Baltijas valstīm šajā dienā? Beigsies lētās elektroenerģijas laikmets un sāksies ļoti dārgās elektroenerģijas laikmets. (..) Varēs nodot vadus – padomju, protams – krāsainajiem metāliem un saņemt par to naudu. Cilvēki, visticamāk, tā arī darīs.”
Latvija 2022. gada maijā pārtrauca elektroenerģijas importu no Krievijas. Taču valsts joprojām ir energosistēmu tīklā BRELL, kuru veido Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. Būšana elektrotīklā nodrošina atsevišķu elektrosistēmu stabilitāti. Proti, ja kāda elektrostacija negaidīti pārtrauc darbu, jau dažu milisekunžu laikā zaudēto ražošanu kompensē pārējās tīklam pieslēgtās elektrostacijas.
Foto: AS Augstsprieguma tīkls.
Šogad no 7. līdz 9. februārim Latvija no BRELL atvienosies un pievienosies kontinentālās Eiropas energosistēmu tīklam. Lai to īstenotu, Baltijas valstīm vajag sinhronizēt savus elektroapgādes tīklus ar kontinentālās Eiropas sistēmu.
Pēc BRELL tīkla pamešanas Baltijas valstīm nāksies uzturēt lielākas jaudas rezerves. Tā rezultātā šogad otrajā pusgadā elektrības rēķini Latvijā varētu palielināties, taču pieaugums nebūs lielāks par 5%, Re:Check vēstulēs skaidro Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Baiba Jakobsone un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētāja Alda Ozola. Nākamajos gados izmaksas par rezervju uzturēšanu varētu sarukt, jo šogad rudenī sāks darboties AS Augstsprieguma tīkls elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas.
Salīdzinājumam – 2022. gada otrajā pusgadā elektroenerģijas vidējās cenas atkarībā no patēriņa mājsaimniecībām pieauga par 25%–38%. Nav tā, ka līdz šim Latvijā bijis “lētās elektroenerģijas laikmets”, kuru uzturējusi dalība BRELL tīklā. Jakobsone no KEM norāda, ka Baltijas valstīs gala elektroenerģijas cenu visvairāk ietekmē vietējā ražošana, energoresursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība.
Tāpat sociālajos medijos Igaunijā un vēlāk arī Latvijā izplatīts kāds attēls krievu valodā ar aicinājumu gatavoties iespējamajiem elektroenerģijas atslēgumiem. Cilvēkus mudina sagatavot, piemēram, ūdens, pārtikas un skaidras naudas rezerves. Taču gan Latvijas, gan Igaunijas atbildīgāsamatpersonas skaidro, ka iedzīvotājiem pāreja nebūs jūtama.
Secinājums: Patlaban prognozēts, ka atvienošanās no energosistēmu tīkla BRELL šogad varētu palielināt elektrības cenu par 5%. Apgalvojums, ka Latvija pāries no “lētās elektrības laikmeta” uz “ļoti dārgās elektrības laikmetu”, ir pārspīlējums.
/nginx/o/2022/04/11/14479268t1h7d3f.jpg)
/nginx/o/2025/02/01/16628476t1hc78e.png)
/nginx/o/2025/02/01/16628477t1ha52d.png)
/nginx/o/2025/02/01/16628480t1hf623.png)