Video ⟩ Kādēļ Kremlis visus sev netīkamos zākā par “nacistiem” un “fašistiem”? (2)

Šāda taktika ir mērķtiecīga un efektīva divos līmeņos: tā mazina kritikas ietekmi un rada iespaidu, ka oponents ir vājš vai neobjektīvs. Vārdi “fašists” un “rusofobs” tiek izmantoti kā universāli ieroči Kremļa propagandā. Lai pret to aizstāvētos, svarīgi nezaudēt fokusu un atgriezties pie sākotnējās diskusijas tēmas.

“Ja kāds uzdrošinās kritizēt Krievijas rīcību, Kremļa propaganda brūk pretī: kritiķi ir rusofobi, fašisti, agresori, marionetes. Tās nav nejaušas reakcijas, bet rūpīgi izstrādāta stratēģija,” skaidro Hiršs, uzsverot, ka personisks uzbrukums darbojas pēc vienkāršas formulas: “Neklausies kritiķī, jo…”, un tam seko personīga rakstura uzbrukumi. Mērķis ir novirzīt uzmanību uz oponenta apspriešanu.

Kremlis kopš 90. gadiem apsūdzējis Baltiju rusofobijā un fašismā, un gadu desmitiem Baltijas valstu līderiem bijis jātaisnojas, ka, nē, mēs tādi neesam. “Tikai pēdējos gados, kopš Kremlis arī amerikāņus, britus un frančus sauc par nacistiem, rietumnieki ir beidzot sapratuši, ka šīs apsūdzības ir manipulācija, nevis pamatota kritika,” tā Hiršs.

Kā izvairīties no bezjēdzīgām debatēm? Dzirdot šādus pret sevi vai Latviju vērstus apvainojumus, jāatgriežas pie sākotnējās tēmas. “Neļauj sevi ievilkt bezjēdzīgās debatēs par to, kas tu neesi. Atceries - personīgs uzbrukums ir vājuma pazīme un liecina par argumentu trūkumu. Saglabā mieru un koncentrējies uz būtisko!” rezumē eksperts.