Zelenskis brīdina par aizmuguriskām sarunām ar Krieviju, kas nav pieļaujamas (20)

“Viņiem var būt savas attiecības, bet runāt par Ukrainu bez mums ir bīstami visiem,” sacīja Zelenskis.

Vienlaikus viņš uzskata, ka dialogam ar Krieviju būtu jānotiek pirms viņa personīgās tikšanās ar Trampu. “Tas ir svarīgi, un to, starp citu, vēlas visa Eiropa,” sacīja Zelenskis, piebilstot, ka pēc tam būtu iespējams “pāriet pie kāda sarunu formāta ar krieviem”. Viņš sacīja, ka līdz šim Ukraina ar Trampa administrāciju ir sazinājusies tikai “vispārīgā līmenī”, bet tuvākajā laikā ir plānotas tikšanās klātienē, lai detalizēti apspriestu vienošanās. “Mums pie tā ir vairāk jāstrādā,” atzina Zelenskis. Viņš arī sacīja, ka pie sarunu galda vēlētos redzēt ne tikai ASV un Krieviju, bet arī ES. No viņa viedokļa tas būtu “taisnīgi un efektīvi”.

Vienlaikus Zelenskis pauda pārliecību, ka Krievija nav ieinteresēta reālās sarunās par kara izbeigšanu vai piekāpšanos, ko Kremlis uzskata par sakāvi, īpaši ņemot vērā tās militāro pārsvaru kaujas laukā. Viņaprāt, Tramps var piespiest Putinu vest sarunas, tikai draudot ar sankcijām pret Krievijas enerģētikas un banku sistēmu, kā arī turpinot atbalstīt Ukrainas armiju.

Iepriekš ASV prezidenta īpašais sūtnis Ukrainai un Krievijai Kīts Kellogs sacīja, ka nākamo 100 dienu laikā varētu tikt panākts miermīlīgs risinājums, taču joprojām nav skaidrs, vai tas būs pagaidu pamiers vai galīga vienošanās. Viņš uzsvēra, ka Tramps “radīs efektīvas ietekmes sviras gan uz ukraiņiem, gan krieviem”, nesniedzot sīkāku informāciju. Savukārt ASV valsts sekretārs Marko Rubio uzsvēra, ka ne Maskavai, ne Kijivai nevajadzētu rēķināties ar “uzvaru” un katram nāksies kaut ko upurēt, bet karš beigsies nevis kaujas laukā, bet ar diplomātijas palīdzību.

Zelenskis iebilda pret teritoriālām koncesijām un uzstāja, lai Ukraina nekavējoties tiktu uzaicināta NATO. Rezultātā viņš atteicās noslēgt pamieru vismaz bez ASV drošības garantijām. Putins vairākkārt ir licis saprast, ka viņš ir gatavs sarunām tikai ar saviem nosacījumiem, kas ietver viņa armijas ieņemto teritoriju saglabāšanu, aizliegumu Ukrainai iestāties NATO un radikālu Ukrainas bruņoto spēku samazināšanu.

Pēdējās nedēļās Tramps ir nācis klajā ar vairākiem paziņojumiem par Krieviju, aicinot noslēgt “vienošanos”, lai izbeigtu karu, un draudot ar dažādiem sodiem par atteikšanos to darīt – no “augstiem nodokļiem, nodevām un sankcijām” līdz naftas cenu kritumam. Kāda jaunā Baltā nama administrācijas amatpersona izdevumam “Politico” sacīja, ka ASV līderis nevēlas ieiet vēstures grāmatās kā “cilvēks, kurš zaudēja Ukrainu”. Bijušais ASV viceprezidents Maiks Penss uzsvēra, ka Tramps darīs visu, lai netiktu uztverts kā vājš, un Putins nevarēs viņu “apvest ap stūri”.