Noskaties ⟩ Aizsardzības izdevumus nāksies palielināt vēl par pusmiljardu eiro (20)

Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) tuvāko pāris gadu laikā būtiski paplašināsies, pieņemot iepirkumu, loģistikas speciālistus, juristus, finansistus, arī pavārus un virkni citu profesionāļu, kopskaitā ap diviem simtiem. VALIC budžets tagad ir nepilni 34 miljoni eiro, bet divu gadu laikā centrs pārņems arī iepirkumus, ko šobrīd veic bruņotie spēki. Ar pārmaiņām iecerēts uzlabot spējas izsekot preču plūsmai un naudas izlietojumam.

“Tas [budžets] būs vairākus simtus miljonu [liels], jo šobrīd tas, ko mēs nodrošinām - pilnu ciklu pārvaldību tieši karavīra individuālajam ekipējumam, tad attiecībā uz šīm pozīcijām tad mēs arī nodrošinām šo finanšu un līgumu pārvaldību. Pārējām funkcijām, kas ir, piemēram, bruņojums, sakari, transports, to joprojām nodrošina NBS, un tad pēc nodrošinājuma reformas īstenošanas šīs funkcijas pāries uz mums, attiecīgi arī ar finanšu pārvaldību,”

raidījumam stāsta VALIC priekšnieks Alens Andrulis.

Par to, ka NATO valstīm būtu jāpalielina izdevumi līdz 5% no IKP janvāra otrajā nedēļā izteicās ASV prezidents Donalds Tramps. Dienu vēlāk par ieceri audzēt aizsardzības izdevumus līdz apmēram 4 procentiem paziņoja Latvijas augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa.

Šobrīd jau politiķi – gan no pozīcijas, gan opozīcijas – runā ne vien par mērķi četri, bet jau pieci procenti tuvāko gadu laikā.

“To lielā mērā tomēr noteiks, pirmkārt, Aizsardzības ministrijas iesniegtais nepieciešamo lietu un mērķu saraksts. Un otra lieta, protams, valsts finanšu iespējas. Un vēl papildus, protams, arī, kādā veidā un cik ātri mēs šo finansējumu varam tiešām arī ieguldīt - sistēmu iegādei vai būvniecībā,”

saka Valsts prezidents Rinkēvičs.

Jautāts, vai apņēmība celt budžetu ir ne vien drošības situācijas dēļ, bet arī atsaukšanās ASV prezidenta aicinājumam, Valsts prezidents norāda arī, ka par aizsardzības izdevumu palielināšanu ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem diskutējuši jau aizvadītā gada nogalē, tostarp, NATO sasniedzamo mērķu kontekstā.

Lai arī vajadzības iezīmētas jau agrāk, Aizsardzības ministrija pēdējos mēnešos precizē to sarakstu. Atjaunotos plānus februārī iecerēts skatīt Nacionālajā drošības padomē.

“Mēs esam definējuši 26 kopumā spējas, bet no tām seši plus viena spēja ir tā, kas mums tiešām ir ļoti svarīgas - tās ir kājnieku kaujas mašīnas, pretgaisa aizsardzība, krasta aizsardzība, uguns jauda – šeit gan raķešu artilērijas sistēmas, gan arī riteņa artilērijas sistēmas ekipējums, nodrošinājums, munīcija - it īpaši un, protams, arī jaunākās tehnoloģijas, droni. Un vēl plus tam visam ir robežas. Tā kā šie ieguldījumi, kas nepieciešami aizsardzībai, tiešām ir apjomīgi,” saka aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).

Šonedēļ Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu par 42 kājnieku kaujas mašīnu ASCOD iegādi, šiem mērķiem tērējot 373 miljonus eiro. Vienošanās paredz arī daļu ražošanas attīstīt šeit uz vietas. Tas ir viens no pēdējā laika lielākajiem līgumiem, bet ne vienīgais.

“Es uzskatu, ka mums ir jāvirzās šajā virzienā - vismaz 4% no IKP. Jo, ja mēs arī redzam starptautiski no mūsu sabiedroto puses, arī no ģenerālsekretāra puses, viņš ir teicis par to, ka vismaz 3,7% vidējais, lai mēs nodrošinātu šos NATO mērķus - mums ir uzdoti konkrēti NATO mērķi, tur ir konkrētas vajadzības, lai tieši mēs būtu visefektīvākā alianse,” saka Sprūds.

Pēc “de facto lūguma Finanšu ministrija aprēķināja, kā teorētiski mainītos Aizsardzības ministrijas budžets, ja izdevumi būtu jāparedz četru vai pat piecu procentu apmērā, par pamatu ņemot esošā budžeta likuma sagatavošanā izmantotās IKP prognozes. Pieci procenti 2026. gadā nozīmētu, ka aizsardzības izdevumiem būtu jāatvēl 2,34 miljardi, kas ir par 573 miljoniem vairāk nekā šobrīd iezīmēts daudzgadu budžetā nākamajam gadam. Finanšu ministrija sākusi meklēt iespējamos risinājumus, kā to izdarīt, taču potenciālās risinājuma iespējas ministrs nevēlas saukt.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) saka:

“Mēs saprotam, ka tas mums jādara, tā realitāte ir tāda, kāda tā ir. Un tas jau ir liels makroekonomiskais skaitlis, un variācijas ir tik daudz un dažādas, kā to varētu izdarīt. Kā atbildīgam starptautiski finansiāli partnerim, kāds mēs esam gan eirozonā, gan arī pret pārējiem tirgus dalībniekiem, mums tiešām tas nav viegls uzdevums. Mēs pašlaik domājam, kā to darīt šeit Finanšu ministrijā, un gatavojamies sarunai ar premjeru un Valsts prezidentu, kas ir šo prioritāti izvirzījis. Tā, kā tas ir mūsu dienaskārtībā. Pašlaik par risinājumiem es pavisam negribētu spekulēt.”.

Finanšu ministrs ir noraidošs par iespēju aizsardzības izdevumus audzēt uz budžeta deficīta rēķina - pat, ja Eiropas Komisija šiem mērķiem pieļautu atkāpes no noliktajiem kritērijiem. Norādot, ka tas vēlāk var atsaukties uz parāda apkalpošanas izdevumiem. Bet tieši deficīta audzēšanu kā reālāko scenāriju redz “Progresīvie”. “Manuprāt, ir tas virziens, kurā jāskatās Latvijai un kuru, starp citu, Igaunijas valdība pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu, ka ir jāveic atkāpes no Māstrihtas kritērijiem. Šeit vienīgā atbilde ir Eiropa,” saka “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Igaunija, lai finansētu aizsardzības izdevumus, šogad cēla nodokļus. Šuvajevs tādu iespēju noraida. Un kā reālu scenāriju nesaskata arī naudu iegūt, samazinot izdevumus citās jomās. To, savukārt, kā izskatāmu iespēju redz ZZS frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, kurš tieši aizņemšanos neuzskata par ilgtspējīgu risinājumu. “Es domāju, ka agri vai vēlu - es ceru, ka agrāk - mēs nonāksim pie situācijas, ka nopietni tiek pārskatītas visas budžeta pozīcijas - gan tādēļ, lai varētu novirzīt lielāku finansējumu aizsardzībai, gan tur ir vēl aspekti. Mums, redzot esošo demogrāfijas situāciju, darbaspēka pieejamību, es domāju, ka ir jānotiek arī darbaspēka pārbīdei no publiskā sektora uz privāto sektoru, kas nozīmētu tādu tiešām nopietnu revīziju tajā, ko publiskais sektors dara un ko var atļauties.”

Atbalstu aizsardzības izdevumu audzēšanai pauž arī Saeimas Ārlietu komisijas, kā arī Aizsardzības komisiju vadītāji, kas pārstāv opozīcijas partijas.

Saeimas Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (NA):

“Tātad nav citu iespēju, aizsardzībā ir jāiegulda vairāk, Nacionālā apvienība pie tā turas. Ja būs nepieciešams, tāpat kā citkārt, mēs strādāsim kopā ar visām partijām, lai panāktu šo 5% pieaugumu.”

“Šajā jautājumā attiecībā par valsts drošību nevar būt opozīcija vai pozīcija. Mēs kalpojam savai valstij,” sola Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS).

“Es domāju, tie lēmumi nebūs vienkārši nevienam - ne pozīcijai, ne opozīcijai, bet valsts drošības jautājumam ir jāstāv pāri ikdienas politisko kašķi, kaut kādai loģikai vai kaut kādām politiskajām problēmām. Es domāju, ka mēs saprotam, ka tuvākie trīs, četri gadi mūsu valsts drošībai un aizsardzībai mūsu reģiona drošībai un aizsardzībai ir diezgan kritiski,” saka Rinkēvičs.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute decembrī norādīja, ka alianses valstis izdevumiem aizsardzībai tērē mazāk nekā Aukstā kara laikā, lai gan draudi ir tikpat lieli, ja ne lielāki. Pirms PSRS sabrukšanas NATO valstis Eiropā aizsardzībai tērēja vidēji 3,8 procentus no IKP.

Paredzams, ka jūnijā, NATO samitā Hāgā diskusija varētu būt par to, kāda ir zemākā summa, ko NATO valstis var atvēlēt aizsardzības budžetam.