Noskaties ⟩ Ņevzļingeita Latvijā: neatrod korupciju, bet vēl vienu viltotu dokumentu

Aizvadītā gada nogalē KNAB pabeidza pārbaudi par Kremļa opozicionāra Navaļnija komandas filmu, kurā sava vieta atvēlēta notikumiem Latvijā. Korupcijas apkarošanas fonda izmeklēšanas centrā bija nopludināta sarakste starp Izraēlā dzīvojošo miljardieri Leonīdu Ņevzļinu un Krievijas pilsoni Anatoliju Bļinovu. Saziņa liecināja, ka viņi organizējuši Navaļnija sabiedrotā Leonīda Volkova piekaušanu pērn martā Viļņā.

Latvija filmā tika pieminēta kontekstā ar Ņevzļina iegribām sarežģīt dzīvi citiem Krievijas miljardieriem: Latvijas pilsonim Pjotram Avenam un Spānijā dzīvojošajam Vladimiram Gusinskim. Taču daudz nopietnākas bija norādes uz centieniem panākt Latvijā krimināllietu pret agrāko Navaļnija fonda izpilddirektoru Vladimiru Ašurkovu.

“de facto” no pretkorupcijas fonda ieguva plašāku saraksti. Un tā ļāva atklāt gan Ņevzļina diriģētu informācijas kampaņu Latvijas medijos, gan viņa melnā darba darītāja Bļinova pārvietošanos pa Eiropu ar viltotu Latvijas nepilsoņa pasi, kas izdota uz daudzkārt tiesāta liepājnieka Sergeja Šturbas vārda.

Valsts policija sāka izmeklēšanu par dokumenta viltošanu. Savukārt KNAB pārbaudīja filmā izteiktos pieņēmumus par iespējamo Latvijas amatpersonu korumpēšanu.

“Pārbaudes laikā netika iegūta informācija, kas norādītu, ka Latvijas tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki un tajā skaitā Valsts policijas darbinieki būtu iesaistīti koruptīvās darbībās vai cita veida pretlikumīgās darbībās,”

saka KNAB pārstāvis Renārs Reiniks. Viņš atzīmē, ka filmā izteiktais apgalvojums par kriminālprocesa uzsākšanu pret Ašurkovu pārbaudes laikā nav apstiprinājies.

KNAB uzskata, ka Ašurkova nopratināšana Anglijā liecinieka statusā par agrāku darījumu ar PNB banku nekādā veidā nebija saistāma ar Ņevzļina un Bļinova saraksti.

“Netika iegūtas ziņas, ka ir noticis korupcijas gadījums konkrēti saistībā ar šo sižetu. Turklāt pārbaudes ietvaros tika noskaidrots, ka izmeklēšanas iestādes un prokuratūras amatpersonas patiešām bija Londonā 2024.gada martā, bet viņas bija cita procesa ietvaros,”

pārliecināts īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas virsprokurors Ingemārs Masaļskis.

Pēc žurnālista informācijas pieprasījuma KNAB atļāva “de facto” iepazīties ar daļu resoriskās pārbaudes lietas. No materiāliem un KNAB pārstāvja teiktā izriet, ka fokusējušies uz to, vai vispār Latvijā ir kāda krimināllieta pret Navaļnija fonda bijušo izpilddirektoru. Tādu neatrada. Secināja, ka sarakstē minētais nav apstiprinājies. Taču noslēgtā pārbaude vairākus jautājumus atstāj atvērtus.

Piemēram, vai tiešām nav bijuši mēģinājumi korumpēt amatpersonas. Sarakstē detaļās atklāts plāns maksāt kukuļus un panākt krimināllietas ierosināšanu pēc slēgtās “Baltic International Bank” administratora iesnieguma. Nevar izslēgt, ka Bļinovs par “baltiešu cenrādi” sarakstē blefojis, lai izvilinātu no Ņevzļina naudu. Taču tā brīža bankas likvidatoram Olavam Ceram KNAB nemaz nepavaicāja, vai Bļinovs vai kāds cits viņu ir uzmeklējis.

“Maksātnespējas administrators netika aptaujāts, jo, kā jau es minēju, faktiski netika konstatēta šajā sarakstē minēto personu saistība ar minēto banku un administratoru,” teic KNAB pārstāvis Reiniks.

No vairākiem avotiem zināms, ka sarakstes dalībnieka Bļinova lietu kārtotājs un savedējs Latvijā bija bijušais Valsts policijas darbinieks Dmitrijs Čeļebijs. KNAB pārbaudē, piemēram, atklāja, ka tieši Čeļebija uzņēmuma darbinieks kompāniju reģistrā vācis informāciju par Pjotra Avena uzņēmumiem Latvijā. Bļinovs sarakstē ar Ņevzļinu par firmu bilancēm prasīja uzpūstu cenu: 200-300 eiro par katru. Taču šī informācijas ievākšana, kā var noprast, Ņevzļina interesēs, KNAB nav šķitusi tālākas uzmanības vērta.

“Tas galvenais fokuss bija, vai Latvijas tiesībsargājošo iestāžu darbinieki ir iesaistīti korupcijā. Tas, ka kāda privātpersona, pat ja viņa ir saistīta ar Čeļebija kungu, skatījās šos te Lursoft vai uzņēmumu reģistra datus, viņš to pilnīgi legāli varēja darīt. (..) Ja Ņevzļina kungs ir gatavs droši vien maksāt par šo pakalpojumu vairāk, tas ir jāprasa viņiem, kā viņi tur noteica, kas un cik,”

saka KNAB pārstāvis.

Arī bijušais policists Čeļebijs KNAB pārbaudes ietvaros nav iztaujāts.

Jāatzīmē, ka virkne faktu sarakstē ir apstiprinājušies. Piemēram, bija pamats sākt izmeklēšanu par pases viltošanu. Tagad tai pievienoti materiāli par neīstu vadītāja apliecību.

Kā izriet no “Signal” sarakstes, 2023.gada 8.augustā Ņevzļins pārsūtīja Bļinovam ziņu no kādas Mašas Solenovas: “Boss, variet mani savienota ar kontaktu Latvijā saistībā ar vadītāja apliecību? Anatolijam nekā nav, un nav saprotams, kad būs.”

Uz to Anatolijs Bļinovs atbildēja: “Zinu. Par Mašu ir nianse, šodien visu pateikšu.”

Nedēļu vēlāk Bļinovs jau Ņevzļinam nosūtīja fotogrāfiju ar it kā pusotru gadu agrāk izdotu Latvijas Republikas vadītāja apliecību uz Marijas Solenovas vārda ar viņas bildi. “Maša izmācījās un dabūja,” pierakstīja klāt Bļinovs. Uz ko Ņevzļins atbildēja ar “īkšķīti”.

Marija Solenova vada Lietuvā reģistrētu organizāciju “Action4life”, kas sniedz palīdzību ukraiņiem. Viens no projekta partneriem ir Ņevzļina fonds.

KNAB pārbaudē noskaidroja, ka vadītāja apliecība ar konkrēto numuru oficiāli Latvijā nebija reģistrēta uz Solenovas vārda. “Vienai no personām, kas bija minēta sarakstē, visticamāk, ir izgatavota viltota vadītāja apliecība, kura vēsturiski bijusi izsniegta pilnīgi citai personai. Līdz ar ko bija pamats uzskatīt, ka ir notikusi dokumenta viltošana un šajā sadaļā informācija ir nosūtīta Valsts policijai,” stāsta Reiniks.

Valsts policijā “de facto” apstiprināja, ka materiāli par vadītāja apliecību ir pievienoti jau notiekošajai izmeklēšanai par viltoto pasi pasi. Solenova neatsaucās LTV žurnālista aicinājumam sniegt komentāru.

Prokuratūrā uzskata, ka KNAB pārbaude veikta pietiekamā apjomā, un atzīmē, ka pretkorupcijas fonda filmā izskanējušo informāciju vērtē arī drošības iestādes. Viena no tām riska izvērtējuma informāciju ir nosūtījusi kādai valsts pārvaldes iestādei, kurai tā nepieciešama lēmuma pieņemšanai. “Šobrīd es plašāku informāciju nevaru sniegt, jo tas ir saistītas ar pretizlūkošanas procesiem,” saka virsprokurors Masaļskis.

Viņš neprecizē, vai uz filmā minētajiem faktiem tiek apsvērts, kādu no personām iekļaut “melnajā sarakstā” vai runa ir par pavisam citu lēmumu.

Trūkst informācijas par sarakstes dalībnieka Anatolija Bļinova pēdējo mēnešu gaitām. Viņu drīz pēc filmas iznākšanas aizturēja Polijas varas iestādes aizdomās par uzbrukumiem Krievijas opozicionāriem. Nav skaidrs, vai Bļinovs aizvien ir apcietinājumā. Zināms, ka Latvijas policijai notiek informācijas apmaiņa ar policiju Polijā viltotās pases lietā.