Noskaties ⟩ Vairāk nekā trešdaļa ģimenes ārstu ir pagaidu līgumattiecībās ar valsti – kas sagaidāms turpmāk? (1)

Iepriekšējais līgums ar valsti ģimenes ārstiem beidzās 2024. gada 31.decembrī. Tagad 698 jeb 63% ģimenes ārsti parakstījuši līgumu jauno redakciju, kas būs spēkā desmit gadus, bet 417 ārstu strādā pēc vecā līguma ar pagarinātu termiņu – līdz septembra beigām. Kas notiks pēc tam, vēl nav zināms. Tas bijis kompromiss, lai pacientus neatstātu bez valsts apmaksātas palīdzības, kamēr ar ārstiem, kas nav gatavi parakstīt līgumu ar sev nepieņemamiem nosacījumiem, turpinās sarunas.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure atzīst, ka ir lietas, kas tika izmainītas pēc ārstu ierosinājuma, bet vairāki punkti palika nesaskaņoti. “Bet tie bija ārkārtīgi būtiski, un visa ģimenes ārstu asociācijas valde un biedru sapulce lēma par to, ka tāds līgums nav noslēdzams,” viņa sacīja.

Daļu izdevies atcelt, piemēram, pienākumu ārstiem pašiem apmaksāt ārstu praksē prognozētās, valsts iepirktās, bet neizlietotās vakcīnas, ja pacientu interese vakcinēties tomēr izrādījusies mazāka par cerēto. Taču līgumā ģimenes ārstiem palicis pienākums uz sava rēķina segt kompensējamo zāļu izmaksas, ja tās izrakstītas pacientam, kuram tās nepienākas, piemēram, izrādās, ka viņš dzīvo ārzemēs.

“Tai pat laikā jāatzīst, ka sistēmas, kas nosaka, lai es kā ārsts redzētu, vai tas pacients kvalificējas vai nekvalificējas, bieži vien ir mainīgas. Te viņš ir bloķēts, te viņš ir atbloķēts, un katru dienu ilgstoši savu pacientu, ko mēs skatāmies, viņu nokonstatēt, kurā brīdī mainās statuss, ne vienmēr ir tik ātri un vienkārši,” skaidro Nicmane-Aišpure.

Tā vietā ārstu ieskatā valsts datu bāzēm būtu jābūt sajūgtām tā, lai sistēmā recepti nemaz nevarētu izrakstīt tam, kam tā nepienākas. Ģimenes ārstu asociācija arī vērsās tiesā, lai noteiktu, ka pagaidām līgumi slēdzami bez strīdīgajiem punktiem. Pirmā instance prasību noraidīja, bet asociācija to pārsūdzēja.

Tikmēr veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) uz notiekošo raugās it kā no malas, un ārstu un Nacionālā veselības dienesta diskusijās daudz neiestās.

“Tur vienkārši, manuprāt, ir dialoga trūkumus vai nesapratne, vai vienkārši paņēmu pozu un tā tālāk. Es ceru, ka tomēr pa to pusgadu aicinu ģimenes ārstu asociācijai būt konstruktīvākai, kā līdzīgi jau aicināju un spiežu, teiksim tā, Nacionālo veselības dienestu, lai nāk pretī,”

norādīja ministrs.

Vienlaikus noprotams, ka ar nākšanu pretī viņš drīzāk izprot ārstu bažu kliedēšanu, ne redakcionālus grozījumus pēc būtības, un norāda, ka otra profesionālā asociācijā, kas pārstāv lauku ģimenes ārstu, nav šādi iebildusi un liela daļa ģimenes ārstu tajā ieklausījušies: “Es domāju, ka situācija ir ļoti skaidra un tur nav nekādu problēmu, jo vairāk nekā 600 ģimenes ārsti jau parakstījuši jauno variantu.”

Paraksts jaunajam līguma variantam gan vēl nenozīmē pilnīgu piekrišanu tā saturam, apliecina paši mediķi. Bijis bail palikt bez nekā. Nav bijis zināms, ka valsts tiem, kas šaubās beigās tomēr ļaus pagarināt arī vecos līgumus. “Ja neparakstīsi, tad tiešām žēl darbinieku, kam nemaksās, vai ko. Tāpēc es arī parakstīju. Citādi es arī nebūtu rakstījis. Par sevi es tā nepārdzīvoju tik daudz, bet par darbinieku savu es pārdzīvoju,” skaidroja ģimenes ārsts no Vecumniekiem Pēteris Igaunis.

Viņš turklāt ir abu asociāciju biedrs. Lauku ģimenes ārstu asociācijai paklausījis, ka drošības dēļ labāk līgumu parakstīt, vienlaikus seko līdzi un cer, ka otrai asociācijai izdosies līgumu padarīt ārstiem labvēlīgāku.

Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, kas vienlaikus ir arī Saeimas deputāte Līga Kozlovska (ZZS), atzina, ka diskusijas par līgumiem bijušas. Bijuši arī iebildumi. Taču visbeidzot secināts, ka neesot jau lielas atšķirības no līdzšinējiem noteikumiem, ar ko sadzīvots.

“Abas asociācijas neapšaubāmi ļoti aktīvi piedalījās, mēs vairāk caur saturisko daļu, kompetenci, otra asociācija piesaistīja juristus. Mēs ar to samierinājāmies, jo mums nav tādu resursu, lai šinī gadījumā piesaistītu arī juristus,”

teica Kozlovska.

Nacionālajā veselības dienestā stāsta, ka diskusijas par strīdīgajiem punktiem vēl turpināsies un vienošanos iespējams panākt arī negaidot, ko lems tiesa. Līdz šim vienošanās neesot panākta, jo gluži vienkārši neesot pieticies laika. Vienlaikus dienestā pastāv uz to, ka virknei nosacījumu, piemēram, par sankcijām līguma pārkāpumu gadījumā jāpaliek.

“Mums šis pielikums un šīs normas ir ļoti būtiskas, lai nodrošinātu valsts finansējuma izlietojuma uzraudzību, kas ir noteikts ar normatīviem aktiem. Un savādāk mēs vienkārši neredzam iespēju, kā mēs šo procesu varētu veikt. Plus, ko mēs gribētu īpaši uzsvērt, pašā atbildības pielikuma sākumā ir uzsvērts, pirmajā punktā ka mums nav prioritāri sodīt,” skaidroja NVD līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa.

Vispirms tiekot veiktas pārrunas un tikai atkārtotu pārkāpumu gadījumā sekojot sods. Iespēju iepazīties ar e-nosūtījumu sistēmu ārstiem savukārt sola aprīlī. Vienlaikus dienestā atgādina, ka šogad līgumu sistēma mainīta pašos pamatos. Tagad ir viens līgums visiem – ārstu praksēm un ārstniecības iestādēm, ar pakārtotiem, specifiskiem pielikumiem. Un izmaiņas vienam nozīmēs izmaiņas – visiem.

“Ja tiks mainīts kaut kas gan mūsu tikšanās rezultātā, gan tiesas lēmuma rezultātā, tiks grozīti līgumi visiem. Skaidrs, ka mēs negrozīsim pa vienam punktam. Mēs nonāksim pie gala varianta un tikai tad, protams, pilnīgi visiem, arī tiem, kas nav ģimenes ārsti , pilnīgi visiem mēs šos līgumus grozīsim,” sacīja Vulfa.

Neskaidrību fonā par to, cik daudz ģimenes ārstu paliks ilgstošās līgumattiecībās ar valsti, joprojām nav risinājuma ģimenes ārstu trūkuma, kā tādam. Trešā daļa ģimenes ārstu ir vecāki par 65 un pēc Nacionālā veselības dienesta aptaujas tuvākajos gados tiek prognozēts, ka 149 praksēs ģimenes ārsti varētu beigt darbu un nav prakses pārņēmēja.