Noskaties ⟩ Neoficiāli avoti: ZZS atbalsts Purgailei sarucis pēc Aivara Lemberga iesaistīšanās (5)

Šonedēļ koalīcija jau atkal atsauca iepriekš nosaukto kandidāti šim augstajam postenim. Tirdzniecības un rūpniecības kamera aicina izbeigt politiskās spēles un domāt valstiski. Koalīcija ir atgriezusies pie sākotnējā plāna.

Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka pirmais pilnvaru termiņš beidzās īsi pirms Ziemassvētkiem. Kazāks bija atjaunojis iestādes reputāciju pēc korupcijas skandālos ierautā Ilmāra Rimšēviča “ēras”, strādājis pie tā sauktā finanšu sektora kapitālā remonta pabeigšanas, pievienojis Latvijas Bankai Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Koalīcijas mazākā partija “Progresīvie” uzskatīja, ka Kazākam jāpaliek amatā uz otru termiņu, taču izvirzīšanai nepieciešamo 10 Saeimas deputātu balsu viņiem nebija.

“Jaunā Vienotība” Kazāku nekritizēja. Bet uzstājīgi atkārtoja, ka centrālās bankas vadītājam jābauda visu triju partiju koalīcijas labvēlība. Premjere lika manīt, ka uz amatu varētu būt arī kāds cits kandidāts.

Evika Siliņa, Ministru prezidente (“Jaunā Vienotība”)

2024.gada 8.decembris

“Mums ir daudz gana profesionāli cilvēki, kuri arī strādā Latvijas Bankā. Vai arī kredītiestādēs, kur arī varētu būt kandidāts. Ir vismaz vēl nedēļa. Tā kā laika vēl ir gana. Gan jau, ka LB bez vadītāja nepaliks. Gan jau mēs vienosimies. Ja nevienosimies, tad skatīsimies, kā mēs šo procesu varam novadīt. Jo LB ir ļoti nozīmīgs amats”.

Tad procesā iejaucās ZZS. Nepilnu stundu pēc balsojuma Saeimā par 2025.gada budžetu, viņi Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzīja “Attīstības finanšu institūcijas Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.

“Jaunā Vienotība” ar “Progresīvajiem” Bērziņam pretī lika Mārtiņu Kazāku. Taču saprotot, ka Saeima ar opozīcijas balsīm ievēlēs ZZS kandidātu, izgāza Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas. Dienu pirms balsojuma “Jaunās Vienotības” un ZZS paraksti abām galvenajām kandidatūrām tika atsaukti.

Janvāra vidū procesā iesaistījās Valsts prezidents. Edgars Rinkēvičs norādīja, ka ir Latvijas bankai vajadzīgs vadītājs, kurš var piedalīties Eiropas Centrālās bankas valdes sēdēs, jo pienākumu izpildītājam nav tāda mandāta. Tāpat ir jārisina tautsaimniecībai un finanšu uzraudzībai būtiski jautājumi. Kandidātu izvirzīšanai tika nosaukts jauns termiņš – 31.janvāris.

Opozīcija izmantoja iespēju un Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzīja vēl tikai pirms mēneša pašu kritizēto Mārtiņu Kazāku. Tas padarīšot demokrātiskāku pretendentu apspriešanas gaitu un došot iespēju salīdzināt, kurš no nominētajiem kandidātiem ir labāks.

Edgars Tavars, “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs

NP: Kas šis ir par plānu?

E.T: Visi, tai skaitā starptautiski, jau par Latviju smejas. Koalīcijā notiek pašai savi kašķi, tā nav spējīga uzrunāt opozīciju. Mēs nolēmām pielikt punktu šai diskusijai. Un virzīt Kazāka kungu uz otro termiņu.

Pienāca 24.janvāris. Premjere Evika Siliņa sociālajos tīklos paziņoja, ka koalīcijas partneri beidzot ir vienojušies Latvijas Bankas prezidenta amatā virzīt šīs iestādes viceprezidenti Santu Purgaili. Šajā pirmdienā pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes četri mediju mikrofoni gaidīja, lai uzklausītu augstā amata kandidāti, kad Purgaile negaidīti savu kandidatūru atsauca. Viņa uzzinājusi, ka nesaņems koalīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības atbalstu.

Evika Siliņa, Ministru prezidente (“Jaunā Vienotība”)

“Viennozīmīgi ir skaidrs, ka tāda konceptuāla vienošanās bija. Un balsis bija saskaitītas, lai arī šo kandidātu varētu ievēlēt. Es negribu sākt stāstīt, ka ZZS bija faktiski tie, kas paši piedāvāja iepriekšējo kandidāti arī izvirzīt. Lai tas paliek vēsturei”.

NP: Santa Purgaile nebija jau sākotnēji Jaunās Vienotības kandidāte no paša sākuma?

E.S: Nē.

Harijs Rokpelnis, Saeimas deputāts, ZZS frakcijas priekšsēdētājs

“Tas, ko es paudu, ka Ir konceptuāls frakcijas atbalsts”.

NP: Ko tas nozīmē konceptuāls atbalsts?

H.R: Ka frakcijas vairākums varētu sliekties par atbalstu Purgailes kundzei. Bet gala, pilnais lēmums mums vēl nebija. Gāja process. Nedēļas nogalē sapratām pilno ainu.

Augusts Brigmanis, Saeimas deputāts (ZZS)

NP: Evika Siliņa mēģināja jums zvanīt un pārliecināt individuāli balsot tomēr par Santu Purgaili?

A.B: Jā, es nenoliedzu to. Es pats ar viņu runāju personīgi.

NP: Tad neizdevās jums pārliecināt savu frakcijas biedrus?

A.B: Jā, nu es runāju ar frakcijas biedriem. Un tie, kuri bija pret viņu, tur nekādi argumenti nelīdzēja. Viņi parādīja tur īsziņas, ko tur draugi sūta, ka ievēlēs Purgaili būs katastrofa. “Uzņēmēju kapracis” utt. Tur varēja saskaitīt, ko tur katrs tikai nebija saņēmis.Tas, ka nebija 50 balsis (Saeimā) , tas bija riktīgi.

Saeimas kuluāros izskan, ka nedēļas nogalē pret Santas Purgailes kandidatūru iebildis ZZS ietilpstošās partijas “Latvijai un Ventspilij” vadītājs Aivars Lembergs. Viņš neesot varējis piedot FKTK kādreizējai vadītājai savu un saistīto uzņēmumu banku kontu slēgšanu, pēc tam, kad 2019.gadā Lembergu iekļāva ASV sankciju sarakstā. ZZS ministram Viktoram Valainim, kurš pats bija zvanījis Santai Purgailei, solot savākt atbalstu Saeimā, nebija izdevies solīto sakārtot paša frakcijā.

Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS)

27.01.2025.

“Tas ir normāls process politikā”.

Evika Siliņa, Ministru prezidente (“Jaunā Vienotība”)

Es viennozīmīgi atzīstu, ka nav bijis tik labi, kā būtu gribējies. Un nākotnē jāskatās, ko var uzlabot šajā procesā. Protams, ir grūti paredzēt, ja partneri piektdienā apsola vienu, bet pirmdien ir kaut kas cits, tādas situācijas politikā ir. Un svarīgs ir rezultāts. Manuprāt, Mārtiņa Kazāka ievēlēšana būs labs rezultāts.

“Jaunā Vienotība” un “Progresīvie” atkārtoti Latvijas Bankas prezidenta amatam izvirzījusi Mārtiņu Kazāku. Ar “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības deputātu balsīm, viņu amatā varētu ievēlēt jau nākamceturtdien.

Mārtiņš Kazāks, bijušais Latvijas Bankas prezidents, izvirzītais LB prezidenta kandidāts

“Tas process nav bijis patīkams. Bet es neesmu politiķis. Es tajā procesā neiesaistos. Es ar vēsu prātu profesionāli izklāstu savu viedokli, par to, kas Latvijai būtu nepieciešams”.

Andris Šuvajevs, Partijas “Progresīvie” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs

“Tas process varēja beigties ātrāk, bez šīs te jezgas. Tajā trešajā posmā, bija arī Valsts prezidenta uzliktais termiņš, kas, protams, papildu spiedienu uzlika uz Jauno Vienotību. Viņi (JV) nevēlējās, lai mēs nonākam pie situācijas, kur Valsts prezidents pārņem šo procesu savās rokās”.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs retorikā bieži izmanto skarbus epitetus, bet šonedēļ koalīcijas darbu maigi vērtēja kā problemātisku. Viņš ieteica mainīt tādu neatkarīgu iestāžu kā Latvijas Banka, Valsts kontrole vadītāju izvirzīšanas kārtību, un nepubliskot kandidātu vārdus līdz apstiprināšanai. Izvirzīšanu turpmāk varētu uzticēt Valsts pirmajai personai.

“Nekā personīga” zināms, ka “Jaunās Vienotības” vilcināšanās ar sava kandidāta nosaukšanu Latvijas bankas prezidenta amatam izskaidrojama ar sarežģītajām attiecībām partijas iekšienē. Kandidēt vispirms vēlmi esot izteicis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs, un lai to nepieļautu, vadīt procesu uzņēmusies Ministru prezidente.

Evika Siliņa, Ministru prezidente (“Jaunā Vienotība”)

NP: Kāpēc Reira kungs ar šo jautājumu nenodarbojās?

E.S: Es esmu koalīcijas vadītāja, un uzņēmos šos jautājumu risināt.

NP: Varbūt jūs Reira kungam neuzticējāties, jo šo amatu viņš bija nolūkojis sev.

E.S: Mēs kopīgi to vērtējām. Skaidrs, ka ne jau visi piedalās šādā procesā, tā kā mēs bijā izvēlējušies labu taktiku, kā mēs ejam uz priekšu.

NP: Bet viņš bija izteicis vēlēšanos šo amatu ieņemt?

E.S: Es domāju svarīgi ir tas, kas šo amatu ieņems.

NP: Bet atgriežoties pie mana jautājuma?

E.S: Ir svarīgi, kas šo amatu ieņems.

NP: Jūs nesakāt ne.

E.S: Nevienā brīdī Jaunā Vienotība nav vērtējusi Jāņa Reira iespējamību tikt ievēlētam Latvijas Bankas vadītāja amatā.

NP: Bet saruna tāda bija.

E.S: Es publiski esmu to paudusi.

Ar Latvijas Banku cieša sadarbība ir finanšu ministrijai un tās politiskajai vadībai. Taču arī Arvilam Ašeradenam šajā procesā ir bijusi maza ietekme.

Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (“Jaunā Vienotība”)

NP: Kāpēc jūs neiesaistījāties nākamā LB prezidenta meklējumos, bet uzticējāt to premjerei, kas ne pārāk veiksmīgi to 2 mēnešu laikā darīja?

A.A: Problēma ir pašā LB vadītāja izvirzīšanas mehānismā, kāds ir ierakstīts likumā. Tas ir parlamenta process, tā nav mana izšķiršanās. Tas nav ne valdības, ne finanšu ministra.

NP: Finanšu ministram nav svarīgi, kurš sēž Latvijas Bankas prezidenta amatā?

A.A: Ir. Ir. Ļoti svarīgi.

NP: Un partnerība ar Latvijas banku ir izšķirīga. Mēs strādājam ļoti labi kopā. Bet vēlreiz – tas ir parlamenta rokās.

Patlaban vakanta ir viena vieta Latvijas Bankas padomē. Pavasarī atbrīvosies vēl divas. Kandidātus iesaka iestādes vadītājs, un tos jāapstiprina Saeimai.

Mārtiņš Kazāks, bijušais Latvijas Bankas prezidents, izvirzītais LB prezidenta kandidāts

NP: Cik tālu savā iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā esat jutis neveselīgu politiķu interesi?

M.K: Ik pa brīdim. Bet es to neesmu pielaidis klāt. Tas ir noteikts likumā, ka centrālās bankas neatkarība ir viens no principiem. Tas ir arī viens no demokrātijas stūrakmeņiem, un mans pienākums ir to sargāt.

Pēc mūsu aprēķiniem Saeimas balsojumā nākamajā ceturtdienā par Mārtiņu Kazāku varētu nobalsot 58 deputāti.