Noskaties ⟩ Sēlijas poligons: Militāristi rosina būvēt jaunu tiltu pār Daugavu

Sēlijas militārais poligons atrodas Aizkraukles un Jēkabpils novadā. Tā platība pārsniedz 25 tūkstoš hektāru jeb 256 km2 (25 596 ha // ~ 256 km²). Tas ir kā četras Liepājas. Poligons būs Baltijā lielākais armijas treniņu laukums.

Līdz 2030. gadam visiem darbiem jābūt pilnībā pabeigtiem. Teritorijai sakārtotai, meliorācijas sistēmām izbūvētām. Te plānotas kazarmas, ēdnīca, munīcijas noliktavas, vairākas šautuves, lielo artilērijas lādiņu šaušanas laukums un daudz kas cits. Aptuvenās būvniecības un dažādu teritorijas sakārtošanas darbu izmaksu aplēses ir pamatīgas – ap 700 miljoni eiro. Naudu dos gan Latvija, gan sabeidrotie.

Esam vienā no Sēlijas poligona objektiem. Te būs milzīgs laukums, kur varēs šaut ar lielajiem ieročiem un arī spridzināt nesprāgušās munīcijas vienības. Te ir skatu laukums, kur varēs skatīties, kā tas notiek. Pagājušajā gadā aizsardzības ministrs te ieraka kapsulu. Tik tālu būvniecība ir tikusi. Kā uz zīmes rakstīts – šeit darbi būtu jāpabeidz līdz šī gada oktobrim.

Pie smagās munīcijas šaušanas laukuma zemes darbiem ticis vietējais uzņēmums "Ošukalns celtniecība", vietā, kur paredzēts izmitināt karavīrus, celt ēdnīcu, medicīnas centru un citu atbalsta infrastruktūru, šobrīd "Latvijas valsts meži" nogāzuši kokus. Baļķi joprojām nav aizvesti. Teritorija pilna ar celmiem. Tā pat izskatās vietas, kur plānotas šautuves.

Šī esot šautuve. Vai vismaz pēc kāda laika būšot. Katrā ziņā te vēl nesen bijis mežs. Pēc šautuves te neizskatās. Bet ar tankiem te iekšā nebraukšot. Šaušot ar parastajām šautenēm.

Šis ir galvenais ceļš, kas iet cauri topošajam poligonam. Vietējie stāsta, ka it īpaši ziemās, kad ir daudz sniega un sals, ceļš ir neizbraucams. Arī pirms dažām nedēļām bija slēgts maršruts skolēnu autobusam, jo gluži vienkārši nebija droši bērnus te vest. Nu katrā ziņā, lai ar smago tehniku un būvniecības tehniku te iebrauktu un kaut ko darītu, šis ceļš tam nav piemērojams.

Vēl pagājušā gada vasarā gan Aizsardzības, gan Satiksmes ministrija gaidīja viena uz otru, nespējot pateikt, kur atrast naudu šī grants ceļa pārtaisīšanai. "Latvijas valsts ceļi" apstiprina - ministrijas ir atradušas 16 miljonus būvniecībai. Bet vispirms līdz šī gada beigām notiks projektēšana. Vai un kad ceļš vispār būs, pašvaldībā neviens neesot teicis.

Vietējie stāsta – pēdējā laikā vismaz greideri te pa ceļu braukā regulāri. Bet tik un tā tas nav paredzēts smagās militārās un celtniecības tehnikas transportam.

Kaspars Zdanovskis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis:

“Jā, mums būs izaicinājumi. Jo tas ceļš būs 2026., 2027., kad viņu sataisīs līdz galam. Bet mēs mazināsim riskus, plānosim mācības. Iespējams, būs laiki, kad mēs nevarēsim uzņemt šajā poligonā smagu tehniku. Būs ierobežojumi. Bet mēs esam gatavi tiem.”

Jēkabpils mērs ir neapmierināts – viņiem apsolīts, ka ceļu varēs izmantot arī vietējie iedzīvotāji, lai vieglāk nokļūt līdz Rīgai. Cik viņam zināms, plāni to vairs neparedz.

Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs:

"Tas ceļš ir bezjēdzīgs un paliek tikai kā poligona iekšējais ceļš. Jo Sunākstē ir ļoti maz iedzīvotāju. Un, ja mēs runājam par poligonu, - viņam vajadzētu iziet vai nu uz Viesīti, kas ir 15 km, un tad viss būtu savienots un ceļš aizietu uz Rīgu, vai arī no Sunākstes uz Salu iziet uz šo pusi. No sākuma solīja, ka tas būs Daudzava–Sunākste, Viesīte un pat līdz... Mēs pateicām, mums viņš vispār nav vajadzīgs."

Jēkabpilī un Aizkrauklē jau jaunnedēļ gaida atbraucam cilvēkus no Valsts nekustamajiem īpašumiem un CFLA, lai piedāvātu jaunu daudzdzīvokļu īres namu būvēšanu. Bet plānotā īres maksa esot ap 12 eiro par kvadrātmetru. Tā vietējiem esot nesamērīgi augsta. Armijniekiem, iespējams, paceļama. Vietvarās joprojām cer, ka uz šejieni pārcelsies arī sabiedroto karavīri, kurus koordinē Kanāda. Viņiem būs nepieciešami ne tikai dzīvokļi, bet arī skolas, bērnudārzi. Bet, kā apgalvo Nacionālie bruņotie spēki un arī premjere Evika Siliņa – šāds scenārijs vairs netiek izskatīts. Kanādieši atteikušies no iespējas pārcelties uz dzīvi jaunā poligona tuvumā un tur uzturēsies tikai mācību laikā.

Raivis Ragainis, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs:

"Tas, ko mēs šobrīd skatāmies un ceram uz nākotni, ir šis sākuma virsnieku sastāvs. Kas meklēs dzīvošanu turpat uz vietas, jo viņiem jau būs tikai pagaidu mītnes un tamlīdzīgi. Ka viņi meklēs, kur dzīvot, un tad mēs būtu gatavi piedāvāt šeit, tāpēc mēs esam pieteikušies privātās partnerības konkursos. (..) daudzdzīvokļu māju būvniecība. Arī tur mēs esam ielikuši to faktu iekšā."

NP: Cik jums to cilvēku būs, kam to mitekli vajadzēs?

Dainis Vingris, Aizkraukles domes priekšsēdētāja vietnieks: “Mēs nezinām, mēs gribētu zināt. Šeit būtu ļoti labi, ja būtu kāds līgums ar Aizsardzības ministriju, ka viņi pateiktu - mums būs tik un tik cilvēku. Varbūt kopā atrisinām kādiem 500 cilvēkiem mitekļus. Tad jau būtu tā kā drošāk.”

NP: Kurā brīdī bija saprotams, ka kanādieši nav gatavi uz turieni pārcelties?

Kaspars Zdanovskis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis: Viņi nekad nav teikuši, ka pārceļas uz turieni, ir bijusi šāda diskusija. Mēs vienkārši meklējam risinājumus. Multinacionālai brigādei palielinoties, bija jāmeklē risinājumi, kur tad viņu izvietot.

NP: Bija tāds scenārijs viņus izvietot Sēlijā?

K.Z.: Es teiktu – bija viens no iespējamiem rīcības variantiem.

Evika Siliņa, Ministru prezidente (“Jaunā Vienotība”):

“NATO sabiedrotie nepieprasa līdzīgu kā bāzei permanentu uzturēšanās vietu, tāpēc es pieļauju, ka tik daudz skolu un… Ja pašvaldībām tas nav zināms, tad darbs nav izdarīts no AM puses”.

NBS piekrīt, ka būvniecības jaudas plānotajos poligona darbos varētu nepietikt. Valstī tuvāko gadu laikā noslēguma fāzē nonāks daudzi ES finansētie projekti un arī “Rail Baltica” dzelzceļa izbūve paņems savu celtnieku darbaspēka daļu. Bet armijai esot arī plāns B – pastāv iespējas piesaistīt darbu veicējus no partnervalstīm. Pirmajā kārtā būvēs 3 šautuves, noliktavu munīcijai un pagaidu teltis. Tas notiks līdz 2028. gadam. Otrajā kārtā būvēs manevru ceļus, tanku un prettanku šautuvi, lai tajā varētu darboties brigādes līmeņa vienība, kas ir vairāki tūkstoši karavīru.

Saeimas Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs no opozīcijas kritizē Aizsardzības ministrijas gausumu. Raimonds Bergmanis uzskata - Saeima 2023. gada jūnijā pieņēma militārā poligona “Sēlija” izveides likumu. Lai tur NATO sabiedrotajiem nebūtu jādzīvo teltīs, bet jau Ādažu bāzes stilā uzbūvētās kazarmās, ministrijai būtu bijis jāstrādā krietni ātrāk.

Raimonds Bergmanis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs ("Apvienotais saraksts")

"Tas ir tas uztraukums, ka mēs sakām - tā ir tā pati galvenā infrastruktūra, kas mums būtu jāattīsta, šobrīd ir vēlme, lai tas viss notiktu ātrāk (..) Mums jau ir gatavi projekti, mums ir infrastruktūras izbūvei nepieciešamās lietas. Mums ir tipveida ēdnīcas, kas ir uzbūvēta, piemēram, Lielvārdē. (..) Mums ir tipveida kazarmas, mums ir tipveida noliktavas. Tam projekti jau ir. Jautājums - vai ir pabeigta pašas bāzes meta izstrāde. Kāda tā bāze izskatīsies nākotnē."

Kaspars Zdanovskis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis:

"Meta projekts militārajai bāzei ir izstrādāts. Poligonam - mēs esam atnākuši ar šo vajadzību attiecībā uz otro kārtu. Par kuru lēmums vēl nav pieņemts. Un tam nav izstrādāts meta projekts."

NP: Jūs teicāt, ka esat dzirdējis tās bažas, bet vai jums ir saprotams tas bažu iemesls?

Andris Sprūds, aizsardzības ministrs (“Progresīvie”): Pārfrāzēšu – nevis bažas, bet jautājumus. Protams, arī aicinājumus, ka šis ir svarīgi. UN te konkrēti jautājumi par konkrēto objektu absolūti ir vietā. Mūsu uzdevums ir atbildēt, mūsu uzdevums ir skaidrot, un mūsu uzdevums ir, lai mēs virzītos uz priekšu. Un lai viss atbilst plānam, ko paši esam apņēmušies, un to mēs šobrīd arī darām.

Šobrīd tie pamat lielie uzstādījumi ir skaidri. Ka tas ir mācību poligons. Militārais poligons. Un šeit ir bāze priekš valsts aizsardzības dienesta. Tas pārpratums, ka šeit būs ļoti daudz sabiedroto karavīru un ģimeņu, to jau no paša sākuma mēs esam skaidri pateikuši, lai novērstu. Ka šis ir mācību poligons. Visupirms.

Kaspars Zdanovskis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis:

“Šāda mega. Es teiktu mega. Jo mēs runājam par ļoti daudziem miljoniem un ļoti daudziem infrastruktūras objektiem. Es teiktu, ka viņš ir gājis raiti, mūsos ieklausās šajā vajadzībā. Vai var ātrāk. Vienmēr var ātrāk.”

Sēlijas poligona koordinēšanai bija izveidota īpaša darba grupa. Tajā iesaistīja Jēkabpili, Aizkraukli, Zemkopības, finanšu, Izglītības, Iekšlietu, Satiksmes ministriju un VARAM. Bergmanis apgalvo, ka sanāksmēs piedalījušies zemākā līmeņa ierēdņi un plāni par tālākajiem darbiem bijuši neskaidri. Izglītības ministre mums apstiprina - viņiem neviens tieši nav pateicis, kas armijas cilvēku ģimenēm būs nepieciešams. Tālāko gadu plāns ir Sēlijā izvietot valsts aizsardzības dienesta militārpersonas, kas šurp pārceltos ar ģimenēm.

Anda Čakša, izglītības ministre (JV):

"Tur ir jautājums, cik skolas vajadzēs un tamlīdzīgi. Tādu datu mums šobrīd nav. Tas ir tas, ko mēs esam daudz prasījuši, lai varētu plānot savu ekosistēmu."

Bet bez poligona ir vēl viens būtisks objekts, kam vajadzēs gan naudu, gan darbarokas. Vietējās pašvaldības min, ka iepriekšējās militārajās mācībās pierādīts - “šaurā vieta” ir iespēja šķērsot Daugavu. Jo pār HES-iem Ķegumā, Pļaviņās un pie Salaspils, kas savieno abus upes krastus, ar militāro tehniku pārvietoties nebūtu prātīgi.

60 gados celtais Jēkabpils tilts, vietējā mēra vārdiem, ir “saguris”, un drīz tam ieviesīs smaguma ierobežojumu līdz 30 tonnām. Militārās tehnikas transportam tas var nebūt drošs. Kas nozīmē - likteņupes šķērsošana iespējama Rīgā vai Daugavpilī.

Bruņotie spēki saka – pagājušā gada rudenī viņi ir uzrunājuši Aizsardzības ministriju, ka ir nepieciešams jauns tilts pār Daugavu. Iezīmēta aptuvena vieta, kur to būvēt. Ministru prezidente mums apgalvo, ka par šādu vajadzību Aizsardzības ministrija nav teikusi un tā viņai esot pirmā dzirdēšana. Aizkraukles domē dzirdēts par iespējamu tiltu starp Skrīveriem un Jaunjelgavu upes kreisajā krastā. Pirms kara tur tilts jau bija, bet vācieši to saspridzinājuši.

Kaspars Zdanovskis, NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos, brigādes ģenerālis:

Miera laikā tas mūsu vērtējums – ierobežojums, bet izdarāms. Krīzes laikā tas ir risks. Būtisks risks. Esam sagatavojuši savu vajadzību un iesnieguši Aizsardzības ministrijā, kur tad mēs redzam – tur nav precīzas vietas. Tur ir koridors, kurā mēs redzam, ka šajā koridorā mums ir vajadzīgs šis tilts. Vajadzību esam definējuši. Patlaban lēmumus par tilta būvniecību neesam saņēmuši. Es neesmu runājis ar premjeri. Man ir NBS komandieris un aizsardzības ministrs. Es varu apliecināt to, ka ministrijā šī vajadzība ir iesniegta.

NP: Kad jūs to iesniedzāt?

K.Z.: Es domāju, tas nav pārāk sen. Tas ir pagājušais gads, rudens.

Sēlija nav vienīgais apjomīgais projekts, kas jākoordinē Aizsardzības ministrijai. Vairāk nekā 160 miljonu eiro no NATO piešķirts militārās ostas attīstībai Liepājā Karostas teritorijā. Plānots, ka bāzē koncentrētos visas pilsētā izvietotās bruņoto spēku struktūras. Un jau pirms 9 gadiem Aizsardzības ministrija valdību iepazīstināja ar ziņojumu, kas Liepājā varētu tikt izveidots. Ņemot vērā pēdējo nedēļu laikā piedzīvoto Baltijas jūrā, ir skaidrs, ka arī mūsu jūras spēkiem, NBS cilvēku vārdiem runājot, spēju celšana bija nepieciešama jau vakar.