/nginx/o/2025/02/04/16634399t1h10e7.jpg)
Atgriešanos darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma Ieva gaidīja ar lielu nepacietību. “Tas man bija īsts sirdsdarbiņš,” saka jaunā māmiņa, kura atgriešanos vecajā darbavietā tā arī nepiedzīvoja. Darba devēji bija lēmuši, ka privātskolas direktores amats Ievai ar mazu bērnu uz rokām vairs nebūs pavelkams – tā par darba attiecību pārtraukšanas patieso iemeslu secināja Ieva.
33 gadus vecā Ieva izglītības sistēmā strādā kopš 2013. gada. Viņai darbs skolā nebija vienkārši peļņas avots, tas bija īsts sirdsdarbs, kur augt un pilnveidoties. “No skolotājas gadu gaitā es kļuvu par izglītības metodiķi un pēc tam arī par direktori. Direktores amats nebija uz pilnu slodzi, tāpēc es vienlaikus mācīju latviešu valodu, datoriku, biju mācību pārzine un direktore.” Taču sasniegumi darbā nenāca tāpat vien, aiz tiem slēpās titānisks darbs, pamatīgas virsstundas un pašiniciatīva. Bet, kā saka Ieva, darbu viņa ļoti mīlēja, tāpēc tajā ieguldīja visus savus resursus: “Es strādāju uz visiem 120 procentiem.”
/nginx/o/2025/01/23/16609767t1haad3.jpg)