Organismam trūkst uzturvielu: kāpēc rodas malnutrīcija?

„Malnutrīcija jeb uzturvielu nepietiekamība ir gana aktuāla problēma, jo dzīves laikā riska grupā var nonākt teju ikviens. Jā, visbiežāk tai raksturīgs pazemināts ķermeņa masas indekss vai pēkšņs svara zudums, tomēr uzturvielu nepietiekamība var būt arī cilvēkiem ar lieko svaru vai pat aptaukošanos. Tāpat tā var veidoties neiroloģisku saslimšanu, piemēram, demences, ietekmē, arī onkoloģiskas un hroniskas saslimšanas, nopietnas traumas var veicināt malnutrīcijas risku. Uzturvielu nepietiekamību nedrīkst atstāt bez ievērības, jo tā ir milzīgs riska faktors tam, ka jebkura saslimšana būs ar sliktāku iznākumu. Malnutrīcijas ietekmē tiek zaudēti muskuļu audi, pasliktinās kognitīvās spējas un imunitāte, mazinās ķermeņa spēja veidot jaunus audus, tai skaitā veidot jaunas šūnas, un palēninās organisma reģenerēšanās procesi,” stāsta Veselības centra Vivendi sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumu (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa.

Uzturvielu nepietiekamība rodas tad, ja uzturvielas netiek uzņemtas pietiekamā daudzumā vai organisms tās kādu faktoru ietekmē pietiekami neuzsūc, tādējādi izraisot ķermeņa uzbūves izmaiņas un traucējot pilnvērtīgu organisma darbību. Kā skaidro uztura speciāliste, viena no pazīmēm, kas var liecināt par malnutrīciju, ir samazināts ķermeņa masas indekss (ĶMI), kas pieaugušiem cilvēkiem nedrīkstētu būt zemāks par 18,5, vecākiem cilvēkiem būtu vēlams virs 20, bet pēc 70 gadu vecuma – pat nedaudz virs 22. Tāpat jāpievērš uzmanība pēkšņam svara zudumam, proti, ja pēdējo trīs mēnešu laikā ķermeņa svara zudums ir vairāk nekā 5 % no kopējā svara. Strauji zaudējot tik būtisku daudzumu svara, samazinās liesā ķermeņa masa jeb muskuļi un zemādas tauki (turklāt viscerālie tauki vēdera zonā šai gadījumā pat var saglabāties). Tāpat var parādīties tūska un šķidruma aizture, kā arī sarukt vēlme un spēks būt fiziski aktīviem.

Malnutrīcija slimības ar iekaisumu gadījumā. Uzturvielu nepietiekamība ir būtiska problēma pacientiem ar slimībām, ko pavada iekaisuma procesi, piemēram, onkoloģiskajām slimībām, hroniskai obstruktīvai plaušu slimībai (HOPS), cukura diabētam un citām hroniskām neinfekciozām saslimšanām. Iekaisums izraisa katabolismu – stāvokli, kad organisms, lai iegūtu enerģiju, noārda barības vielas un ķermeņa audus, īpaši aktivizējoties iekaisuma laikā, kas var izraisīt nevēlamu svara zudumu. Šādās situācijās bieži attīstās kaheksija jeb smags muskuļu un ķermeņa masas zuduma stāvoklis, īpaši slimības terminālajās stadijās, kā arī ilgstošu iekaisuma procesu gadījumā, radot ievērojamus veselības sarežģījumus.

Malnutrīcija slimības bez iekaisuma gadījumā. Malnutrīcija var attīstīties arī slimību bez iekaisuma gadījumos, īpaši pacientiem ar neiroloģiskiem vai psihiskiem traucējumiem, piemēram, Parkinsona slimību, insultu, demenci vai depresiju. Šīs slimības bieži ietekmē spēju ēst – piemēram, var rasties košļāšanas un rīšanas grūtības, novērojama samazināta ēstgriba vai ir hroniskas sāpes, kas traucē uztura uzņemšanu. Tāpat uzturvielu trūkumu var veicināt ilgstošas mutes dobuma un zobu problēmas, kā arī kuņģa-zarnu trakta problēmas, piemēram, disfāgija vai zarnu obstrukcija, kas apgrūtina barības vielu uzsūkšanos.

Malnutrīcija akūta stāvokļa dēļ. Dažādu akūtu stāvokļu, piemēram, smagu traumu, apdegumu, akūtu infekciju vai ķirurģisku iejaukšanos gadījumā, malnutrīcija var attīstīties ļoti ātri, jo to rezultātā ir traucēta normāla uztura uzņemšana un organisma enerģijas rezerves tiek strauji izsmeltas. Šo procesu veicina proinflamatoro citokīnu aktivizēšanās, kā arī stresa hormonu, piemēram, kateholamīnu un kortikosteroīdu, pastiprināta izdale, kas palielina enerģijas patēriņu un veicina uzturvielu zudumu. Papildus tam gultas režīms un samazināta ēstgriba ierobežo uztura uzņemšanu, tādējādi saasinot malnutrīcijas risku.

Malnutrīcija bez slimības. Arī veseli cilvēki var saskarties ar malnutrīciju, ko bieži izraisa sociālie, finansiālie vai emocionālie apstākļi, piemēram, ierobežoti līdzekļi, vientulība vai emocionāla spriedze. Īpaši riskam ir pakļauti vientuļi, gados vecāki cilvēki, kuriem uztura trūkums var palikt nepamanīts vai netiek uztverts pietiekami nopietni.

„Ja ir grūtības ar ēšanu, piemēram, ķīmijterapijas laikā, ir svarīgi saprast, kad ir labākā apetīte, un izmantot šos brīžus, lai uzņemtu enerģētiski blīvu pārtiku. Šis ir gadījums, kad drīkst atkāpties no „šķīvja principa”, un primāri fokusēties uz olbaltumvielām (gaļu, zivīm, olām, piena produktiem), ogļhidrātiem (kartupeļiem, rīsiem, griķiem) un labajiem taukiem (treknām zivīm, riekstiem, olīveļļu). Cik vien iespējams, ēdienkartē jāiekļauj arī augļi un dārzeņi. Ja košļāšana un rīšana ir apgrūtināta, pēc iespējas pielāgo ēdiena konsistenci, piemēram, maltītē iekļaujot zemesriekstu sviestu, humusu, pesto vai gatavojot bagātīgākas biezzupas, mērces un smūtijus. Apetītes rosināšanai gadījumos, kad ir zudusi ēstgriba, smaržas un garšas sajūta, ēdienu var papildināt ar dažādām garšvielām,” iesaka uztura speciāliste Dr. Laila Siliņa „Mūsdienās visas nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus un minerālvielas ir iespējams iegūt ar sabalansētu un daudzveidīgu uzturu, tomēr tas prasa rūpīgu plānošanu, turklāt jāpievērš īpaša uzmanība produktu kvalitātei. Ņemot vērā cilvēku aizņemtību un ēšanas ieradumus, daudziem var būt grūti pilnībā apmierināt visas uztura vajadzības tikai ar pārtiku. Šai gadījumā vitamīni un uztura bagātinātāji var būt noderīgi kā papildu atbalsts veselības uzturēšanā, īpaši pievēršot uzmanību pietiekamam Omega-3 taukskābju un D vitamīna līmenim, kas ir būtiski imunitātei un iekaisuma mazināšanai, kā arī neaizmirstot par dzelzs un B12 vitamīna rezervēm atbilstoši dzīvesveidam un fizisko aktivitāšu līmenim,” uzsver aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

„Ja radušās aizdomas, ka pats vai kāds no tuviniekiem cieš no uzturvielu nepietiekamības organismā, nekavējoties jāvēršas pie ārsta, jo malnutrīcija ir ārstējama, atsevišķos gadījumos ņemot talkā medicīnisko papilduzturu, ko pie noteiktām diagnozēm apmaksā valsts,” papildina uztura speciāliste. Īpašiem medicīniskiem nolūkiem paredzēta pārtika ir pieejama aptiekās, piemēram, ar uzturvielām pilnīgi nokomplektēti un lietošanai gatavi kokteiļi ar augstu enerģētisko vērtību.

Par Apotheka

Apotheka ir viens no Latvijā vadošajiem un visstraujāk augošajiem aptieku tīkliem, kurā strādā vairāk nekā 500 darbinieki. Ar Apotheka zīmolu šobrīd darbojas vairāk nekā 120 aptiekas visā Latvijā, tostarp diennakts aptieka Rīgā, Brīvības gatvē 230, un aptieka internetā www.apotheka.lv. Apotheka ir atzinīgi novērtēts darba devējs, kas divus gadus pēc kārtas (2020. un 2021. gadā) CV-Online pētījumā ierindots Latvijas labāko darba devēju TOP 50.