/nginx/o/2025/02/04/16634898t1h6fa4.jpg)
Nesen mediji ziņoja, ka aizdomās par dažādām pretlikumīgām darbībām policija aizturējusi kādu sabiedrībā ļoti neviennozīmīgi vērtētu personu. Daudziem, gluži kā man, tas šķita ārkārtīgi uzjautrinoši, bet citi kliedza, ka varas kliķe šādi mēģina apklusināt savus pretiniekus un konkrēto cilvēku aizturēt nemaz nav bijis likumīgi, jo viņš taču esot žurnālists.
Paši apdāvinātākie no nācijas pārstāvjiem pat sāka sociālajos tīklos izplatīt bildi ar uzrakstu, kas ir konkrētajam gadījumam pielāgota atsauce uz “Je suis Charlie”. Tādējādi būtībā salīdzinot vienu nelielu cilvēka aizturēšanu ar divpadsmit cilvēku nogalināšanu Francijas laikraksta redakcijā. Jā, tas ir burtiski viens pret vienu tas pats.
Lai vai kā, sociālajos tīklos risinājās plašas diskusijas par to, kurš tad īsti ir, bet kurš nav žurnālists. Konkrēti šajā tēmā šoreiz nevēlos iedziļināties, jo mūsdienās jau katrs sevi drīkst identificēt, ar ko vien vēlas. Kāds, piemēram, vēlas, lai visi viņu uzrunā daudzskaitlī, cits uzskata, ka ir delfīns vai zilais valis, bet kāds cits – ka ir žurnālists. Pārējiem vienkārši jāizvēlas vai to pieņemt, un tas arī viss.
Tomēr, kas interesanti – šajās vārdu kaujās kā absolūti uzvarošais arguments izskanēja fakts, ka konkrētā persona ir Latvijas Žurnālistu savienības (LŽS) biedrs, tātad nepārprotami ir žurnālists. Ir grūti iebilst pret tik spēcīgu argumentu, tomēr vēlos nedaudz nodarboties ar žurnālistiku un izpētīt, kas tad īsti ir LŽS, kas neilgi pēc konkrētās personas aizturēšanas izplatīja satraukuma pilnu publisko paziņojumu.
/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)