Komisijā atbalsta priekšlikumu nodrošināt NMPD darbiniekiem gāzes baloniņus un ķermeņa kameras

Komisijas locekļi vienojās, ka līdz trešdienai kopā ar Iekšlietu ministrijas (IeM) Juridisko departamentu apkopos komentāru par grozījumiem Ieroču aprites likumā. Tālāk jautājumu virzīs skatīšanai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Savukārt par grozījumiem Ārstniecības likumā komisij plāno vienoties divu nedēļu laikā, Veselības ministrijai (VM), NMPD un Iekšlietu ministrijai (IeM) saskaņojot kopīgu viedokli. Tostarp pusēm jāvienojas par to, vai šajā jautājumā nepieciešami atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, neietverot likumu. Pēc divām nedēļām par grozījumiem Ārstniecības likumā notiks komisijas balsojums.

Kā norādīja VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis (JV), ierosinājumi nodrošināt NMPD darbiniekiem speciālos drošības līdzekļus izteikt jau 2023.gadā, kad ministrijā saņemtas vairākas ziņas un vēstules par darba drošības apdraudējumiem.

Dienesta darbinieki mēdz saskarties ar dažādiem izsaukumiem. Tostarp daļā izsaukumu darbinieki saskaras ar iedzīvotājiem, kas atrodas dažādu apreibinošu vielu stāvoklī, tāpēc uzvedas agresīvi. Tāpēc darbinieki nereti ir pakļauti situācijām, kurās pastāv fizisku uzbrukumu risks.

NMPD vadītāja Liene Cipule informēja par vairākiem gadījumiem, kad dienesta darbinieki guvuši traumas. Piemēram, vienā gadījumā iedzīvotājs bijis bruņots ar nazi un sadūris darbinieku plaušās.

Šādiem atgadījumiem un riskiem darbinieki pakļauti bieži, tāpēc gāzes baloniņi, kā arī ķermeņa novērošanas kameras ir būtisks risinājums, lai nodrošinātu NMPD darbinieku drošību, uzsvēra Cipule.

Dienesta vadītāja norādīja, ka līdz šim ārkārtas gadījumus tiecas novērst ar Valsts policijas izsaukšanu, taču nereti palīdzība esot jāgaida 20 minūtes. Tāpēc, ieviešot ķermeņa novērošanas kameras, fiziska uzbrukuma risku varētu aizkavēt, jo cilvēks apzinātos, ka viņa darbības var tikt ierakstītas.

Cipule klāstīja, ka video novērošana ārstniecības iestāžu darbā ir normāla prakse sevišķi vietās, kur notiek augsta riska pacientu apkalpošana. Jau šobrīd NMPD transportlīdzeklī darbojas kameras, lai fiksētu pacientu un darbinieku rīcību. Viņa akcentēja, ka tieši ķermeņa kameras attur uzbrucējus. Tāpat ārstniecības personas tās pielietotu tikai bīstamās situācijās vai tad, kad pastāvētu riski šādām situācijām potenciāli izveidoties.

Šāda prevencijas metode varētu būt iedarbīga, jo cilvēku varētu atturēt doma, ka viņa bīstamā rīcība tiks fiksēta, uzsvēra Cipule.

Viņas ieskatā grozījumi Ārstniecības likumā ļautu ārstniecības personām ārkārtas situācijā lietot speciālo aizsarglīdzekli, savukārt Ieroču aprites likumā grozījumi nepieciešami, lai regulētu šo ieroču apriti un nodrošinājumu.

Cipule norādīja, ka NMPD nepieciešams deleģējums par tiesībām iegādāties speciālos aizsarglīdzekļus (gāzes baloniņus) un noteikt to lietošanas tiesības un veidus.

Vienlaikus aizsarglīdzekļi palīdzētu ne vien nodrošināties pret cilvēku uzbrukumiem, bet arī nodrošinātu iespēju aizsargāt brigādes darbiniekus no meža dzīvniekiem, pauda Cipule.

Pēc kopīgām apspriedēm lemts, ka piemērotākais gāzes baloniņa aizsarglīdzeklis būtu gēlveida sprejs uz piparu gāzes bāzes, kas nav aerosols un plaši neizsmidzinās. Secināts, ka tieši šāds risinājums būtu vismazāk riskantais, atzīmēja dienesta vadītāja.

IeM valsts sekretāra vietnieks un Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš informēja, ka IeM nav konceptuālu iebildumu pret dienesta darbinieku aprīkošanu ar gāzes baloniņiem, taču grozījumus likumā varot pilnveidot, lai nesanāktu, ka norma rada maldīgu priekšstatu par to, ka citi nevar pašaizsardzības nolūkos izmantot gāzes baloniņus.

Tāpat daļa ierosinājumu Ieroču aprites likumā būtu iekļaujami Ārstniecības likumā, vai, piemēram, tos varētu risināt citu normatīvo aktu ietvaros, uzsvēra Vītoliņš.

Vienlaikus, lai izvairītos no dažādām grozījumu interpretācijām, būtu jāpievēršas definīciju noskaidrošanai. Pašreizējos grozījumos varētu precizēt, ko ietver "bruņots uzbrukums".

Būtiski, ka arī pēc pašreizējā likuma iedzīvotājam kā privātpersonai nav liegts lietot pašaizsardzības līdzekli, piemēram, piparu gāzes baloniņu. Vītoliņa ieskatā, grozījumi Ieroču aprites likumā pašiem mediķiem varētu sašaurināt aizsarglīdzekļu pielietojuma iespējas.

Cipule norādīja, ka arī šobrīd daudzi darbinieki gāzes baloniņus iegādājas un lieto privāti, līdz ar arī atbildot par neadekvātu lietošanu. Viņa Ieroču aprites likuma grozījumu vajadzību pamatoja ar to, ka dienests varētu gāzes baloniņus izsniegt ar noteiktu kārtību, apriti, uzskaiti, piemērojot arī konkrētu darbinieku atbildību to lietošanā.

Tāpēc piedāvātie grozījumi Ieroču aprites likumā ļautu veidot kopīgi definētas aizsarglīdzekļu lietošanas tiesības darba laikā, kā arī ļautu NMPD centrāli tos izsniegt un utilizēt, norādīja Cipule.

IeM Juridiskais departaments konceptuāli atbalsta piedāvātos grozījumus abos likumos, taču norāda uz to dažādajām interpretācijas iespējām. "Ne visas no tā būtu saprātīgas un pieņemamas," pauda Vītoliņš.

Kopīgu gāzes baloniņu izsniegšanas kārtību un tiesības varētu nodrošināt arī ar atsevišķa likuma vai noteikumu palīdzību, to nekontrolējot caur Ieroču aprites likumu, piebilda komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).

Tāpat vairāki komisijas locekļi norādīja uz privātuma un datu aizsardzības aspektiem. Piemēram, grozījumos paredzēts, ka individuālās ķermeņa kameras vajadzības gadījumā var izmantot "tieši pacienta apskates laikā".

Būtiski būtu paredzēt rīcību arī gadījumos, kad iedzīvotājs varētu uzskatīt, ka tiek medicīniskas apskates laikā filmēts nepamatoti. Deputāte Mairita Lūse (P) vaicāja, kā un kas pēcāk izvērtēs šādus gadījumus un kāda būs datu aizsardzības politika šajā jautājumā.

Dienesta vadītāja apliecināja, ka jau šobrīd un arī turpmāk videonovērošana noritēs stingrā Datu valsts aizsardzības inspekcijas uzraudzībā. Tai pakļautas būtu visas reģistrētās ķermeņa kameras, un šajā jomā regulējums jau pašreiz esot "ļoti stingrs", pauda Cipule.

Grozījumus Ieroču aprites likumā atbalsta arī Valsts policija. Tās pārstāvji komisijas sēdes laikā norādīja, ka jebkurā gadījumā gan mediķu, gan pacientu iesniegumus gan šobrīd, gan arī turpmāk izvērtētu situācijās, kad kāds no iesaistītajiem ziņotu par pretlikumīgi uzpūstu gāzes baloniņu. Attiecīgi tiktu izvērtēta arī tālākas atbildības piemērošana.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar NMPD datiem, 2022.gadā ir bijuši 10 uzbrukumi, kuros cieta brigādes mediķi, savukārt 2023.gadā bijuši jau 20 šādi gadījumi.