NEPLP padomes locekle Kalderauska: Prioritāte ir droša informatīvā telpa un stipri vietējie mediji

Viņa norādīja, ka informatīvās telpas drošības aspekts ir jāņem vērā, strādājot gandrīz ar jebkuru jautājumu. Kā norādīja Kalderauska, pēc Krievijas propagandas kanālu aizvēršanas Latvijā redzams, ka tiek izmantoti citi veidi digitālajā vidē, kā censties izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību.

"Tāpēc jāturpina paplašināt risinājumu klāsts, kā ar to cīnīties, aktualizējot šos jautājumus arī Eiropas Savienības līmenī," pauda Kalderauska, uzsverot, ka nepieciešams turpināt meklēt arvien jaunus risinājumus, lai nodrošinātu visaptverošu monitoringa darbu sekmīgai informatīvās telpas aizsardzībai.

Tāpat viņa norādīja, ka nepieciešama medijpratības līmeņa nepārtraukta celšana, mākslīgā intelekta radīto drošības risku apzināšana un proaktīva rīcība to mazināšanai vai novēršanai, kā arī pirātisma apkarošana.

Līdztekus Kalderauska atzīmēja, ka sociālo mediju laikmetā un ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, īpaši svarīgi ir turpināt visos iespējamos veidos stiprināt un atbalstīt tradicionālos medijus - sevišķi televīziju, radio - daudzveidīga, kvalitatīva satura latviešu valodā, kas informē, izglīto, izklaidē nodrošināšanai, sekmējot satura izplatīšanas platformu loka paplašināšanu, lai pēc iespējas plašāku auditoriju noturētu Latvijas informatīvajā telpā.

"Latvijā ir kritiski svarīgi turpināt stiprināt reģionālos medijus, tostarp atbalstīt to attīstību digitālajā vidē," uzsvēra Kaldrauska, piebilstot, ka mūsdienās ne vien saturs ir "karalis", bet arī tā izplatīšanas platformas, taču tas prasot papildu izmaksas.

Viņa akcentēja, ka būtu jāpārskata "pārāk stingrie kredītu reklāmu nosacījumi". "Atjaunojot daļu kredītu reklāmu, tas varētu sekmēt reklāmas ieņēmumu pieaugumu medijos, ko tālāk varētu novirzīt satura veidošanai," pauda Kalderauska.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka Latvijā attīstās arī audiovizuālo pakalpojumu pēc pieprasījuma joma, kuras pārraudzība padomē ir viņas atbildībā. "Šajā jomā viena no būtiskām prioritātēm ir veiksmīgi ieviest tā dēvēto "Netflix nodokli", kas būs nopietns atbalsts Latvijas filmu industrijai un bagātinās piedāvājumu arī Latvijas straumēšanas platformās," sacīja NEPLP locekļa amata kandidāte.

Savukārt jautājumā par iekļaujošāku mediju vidi Kalderauska norādīja, ka 2025.gada vidū stāsies spēkā prasības par mediju pakalpojumu piekļūstamību un mediji tam sākuši gatavoties, sadarbojoties ar NEPLP.

"Esmu ieguldījusi lielu darbu, lai izstrādātu vadlīnijas vienotas izpratnes veicināšanai un veiksmīgai galvenā mērķa sasniegšanai - padarīt pakalpojumus piekļūstamus jebkuram cilvēkam, neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir redzes, dzirdes vai cita veida funkcionāli traucējumi," sacīja Kalderauska.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka aktīvi jāturpina darbs arī pie satura pieejamības veicināšanas, un līdz šim esot panākts būtisks progress, pirmkārt, palielinot izpratni šajā jautājumu, kā arī būtiski esot audzis subtitrētā satura apjoms.

Tāpat Kalderauska akcentēja, ka vienlaikus tiekot meklēti arvien jauni tehnoloģiski risinājumi pieejamības palielināšanai. "Šīs jomas uzraudzību noteikti vēlētos turpināt un panākt, ka vidējā termiņā straujāk palielinās, piemēram, ar subtitriem nodrošināts saturs latviešu valodā, kā arī tiktu veicināta audio aprakstu nodrošināšana saturam, līdzīgi kā tas izcili paveikts Lindas Oltes filmā "Māsas"," sacīja Kalderauska.

Kā vēstīts, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien nolēma balsojumam Saeimā uz NEPLP locekļa amatu virzīt pašreizējo NEPLP locekli Kalderausku.

Saeima par Kalderausku varētu balsot ceturtdien, 6.februārī.

Aicinājums izvirzīt kandidatūras tika izsludināts, jo šā gada 12.februārī beigsies Kalderauskas pirmais pilnvaru termiņš amatā.

Uz NEPLP locekļa amatu kandidēja arī Rīgas apgabaltiesas konsultante Līga Ādamsone, balss aktieris Eduards Beķeris, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" televīzijas un radio apraides biznesa virziena vadītājs Ivars Belte un sociālo tīklu mārketinga konsultante, apmācību vadītāja Santa Lasmane.

Tāpat uz šo amatu pretendēja bijušais Latvijas Bankas Finanšu pratības zināšanu centra vadītājs Jānis Motivāns, NEPLP Monitoringa departamenta vadītāja Dita Remberga, Nacionālās informācijas aģentūras LETA ziņu redaktors Jānis Skruzis, Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes lektore, mediju tiesību eksperte Daiga Sproģe, kā arī Rīgas Rīnīžu vidusskolas direktora vietnieks audzināšanas darbā, "Radio Baltkom" programmu vadītājs Aleksandrs Šuņins.

NEPLP locekli amatā pēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas ierosinājuma uz pieciem gadiem apstiprina Saeima.

Kā liecina informācija NEPLP mājaslapā, padomes priekšsēdētājs ir Ivars Āboliņš, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Kalderauska, bet pārējos trīs padomes locekļu amatus ieņem Aurēlija Ieva Druviete, Andis Plakans un Ilva Milzarāja.