Taivānas vēstnieks: "Pelēkās zonas" taktika Baltijas jūrā un Taivānas šaurumā – līdzīgas problēmas, līdzīgi risinājumi

Zemūdens infrastruktūra ir globālo sakaru un enerģētikas tīklu pamats.

Pa zemūdens kabeļiem tiek pārraidīti vairāk nekā 95% starptautisko datu, kas atvieglo visu, sākot no interneta datu plūsmas līdz finanšu darījumiem.

Tāpat zemūdens cauruļvadi ir ļoti svarīgi dabasgāzes un naftas transportēšanai, kas ir būtiski energoapgādes drošībai un ekonomikas stabilitātei. Taivānas šaurumā un Baltijas jūrā atrodas plaši šo infrastruktūru tīkli, tāpēc tie kļūst par stratēģiskiem mērķiem valstīm, kas cenšas ietekmēt vai izjaukt reģionālo stabilitāti.

Pelēkās zonas karadarbības taktika apdraud kritiskās infrastruktūras drošību

Pelēkās zonas taktikai ir raksturīga neskaidrība un atrunas, kas ļauj valstīm sasniegt stratēģiskos mērķus, nepārkāpjot atklāta konflikta slieksni. Taivānas šaurumā Ķīna arvien biežāk izmanto šādu taktiku, lai apliecinātu savas pretenzijas uz Taivānu un palielinātu savu ietekmi reģionā. Tas ietver jūras un gaisa spēku izvietošanu, lai iebiedētu Taivānu, un kiberoperāciju veikšanu, kas vērstas pret tās kritisko infrastruktūru.

Tāpat arī Baltijas jūrā Krievija tiek apsūdzēta par pelēkās zonas taktikas izmantošanu, lai apdraudētu kaimiņvalstu drošību. Tas ietver zemūdens kabeļu un cauruļvadu sabotāžu, GPS signālu un citu satelītu navigācijas sistēmu traucēšanu, kā arī kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai. Šīs darbības ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir destabilizēt reģionu un vājināt NATO un Eiropas Savienības vienotību.

Incidenti Taivānas šaurumā rada satraukumu par pieaugošiem draudiem un riskiem

Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija gandrīz katru dienu ielaužas Taivānas ūdeņos un gaisa telpā. Pagājušajā mēnesī Ķīna šajā teritorijā iesūtīja gandrīz 90 jūras un krasta apsardzes kuģus. Ķīna ir arī izvietojusi militarizētus zvejas kuģus un savu krasta apsardzes floti strīdīgos ūdeņos ap Dienvidķīnas jūru un pastiprinājusi patrulēšanu tikai dažas jūdzes no Taivānas ārējo salu krastiem, tādējādi palielinot bīstamu konfrontāciju risku. Šāda veida ietekmēšana jau desmit gadus raksturo Ķīnas spiedienu pret Taivānu.

Pēdējos gados ir bijuši vairāki incidenti, kuros iesaistīti Ķīnas kuģi, kas ir radījuši bažas par zemūdens kabeļu, kas savieno Taivānu un tās attālās salas, drošību. Šie kabeļi ir ļoti svarīgi sakaru un datu pārraides uzturēšanai starp Taivānu un tās teritorijām, kā arī ar plašāku starptautisko sabiedrību.

Viens ievērojams incidents notika 2023. gada februārī, kad divi Ķīnas kuģi sabojāja divus svarīgus zemūdens interneta kabeļus, kas savienoti ar Taivānas attālo Matsu salu. Tāpēc vairākas nedēļas bija vērojami būtiski sakaru pārrāvumi, kas ietekmēja gan civilās, gan militārās operācijas reģionā. Neraugoties uz pierādījumiem, kas liecināja par Ķīnas kuģu iesaistīšanos, Ķīnas iestādes noliedza notikušo un atteicās uzņemties atbildību vai piedāvāt kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem.

3. janvārī pie Taivānas ziemeļu pilsētas Kēlungas tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Dienvidkoreju, Japānu un ASV un ir pazīstams kā Trans-Pacific Express kabelis. Tās pašas dienas pēcpusdienā Taivānas krasta apsardze pārtvēra Ķīnai piederošu kravas kuģi Shunxing 39, uz kura klāja atradās septiņi Ķīnas pilsoņi, apgabalā, kur sauszemi sasniedz pusducis kabeļu, tostarp bojātais kabelis. Kravas kuģis ir reģistrēts gan ar Kamerūnas, gan Tanzānijas karogu, bet, kā ziņots, tas pieder Honkongas uzņēmumam, kam ir sakari ar kontinentālo Ķīnu.

Šādi incidenti liecina par Ķīnas kuģu darbības modeli Taivānā un strīdīgos ūdeņos, bieži vien veicot darbības, kuru rezultātā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Šādiem incidentiem parasti seko atbildības vakuums, jo Ķīna netiek sodīta, izvairoties no jebkādām sekām par savām darbībām.

Šis modelis ne tikai grauj reģionālo stabilitāti, bet arī nopietni apdraud Taivānas drošību un ekonomiskās intereses.

Starptautiskā sabiedrība ir paudusi bažas par šiem incidentiem, aicinot Ķīnu nodrošināt lielāku pārredzamību un uzņemties atbildību par savām darbībām, tādējādi novēršot turpmākus kaitējumus kritiskai zemūdens infrastruktūrai. Tomēr piespiedu izpildes mehānismu trūkums un Ķīnas stratēģiskās intereses reģionā ir apgrūtinājušas tās saukšanu pie atbildības, liekot Taivānai un tās sabiedrotajiem meklēt alternatīvus pasākumus, lai aizsargātu savas vitāli svarīgās sakaru līnijas.

Ķīnas un Krievijas ēnu flote arvien vairāk apdraud Baltijas jūras zemūdens infrastruktūru

2023. gadā jūrniecības sabiedrību satricināja negadījums ar kuģi "Newnew Polar Bear", kas netīši nodarīja ievērojamus bojājumus zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā. Šis negadījums parādīja zemūdens infrastruktūras neaizsargātību gan pret dabas, gan cilvēka izraisītiem riskiem. Incidents uzsvēra nepieciešamību uzlabot jūras navigācijas sistēmas un veikt stingrākus zemūdens kabeļu aizsardzības pasākumus. Reaģējot uz to, reģionālās iestādes ir aicinājušas ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz jūras operācijām kritiskās infrastruktūras tuvumā un ir sākušas diskusijas par progresīvu uzraudzības tehnoloģiju ieviešanu, lai novērstu līdzīgus gadījumus nākotnē.

2024. gada novembrī atklājās jaunas problēmas, jo kuģis, kas reģistrēts Kuka salās, bija iesaistīts vairākos negadījumos, kuru rezultātā Baltijas jūrā tika bojāti zemūdens kabeļi un gāzes cauruļvadi. Rezultātā tika bojāta infrastruktūra starp Igauniju, Somiju un Zviedriju, radot ievērojamus energoapgādes un sakaru traucējumus.

Šie incidenti lika pārskatīt starptautiskos jūrniecības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz to kuģu pārraudzību, kas reģistrēti ar "izdevīgajiem karogiem".

Turklāt šie notikumi pasvītroja Baltijas jūras zemūdens infrastruktūras stratēģisko nozīmi un tās neaizsargātības iespējamo ģeopolitisko ietekmi.

Reaģējot uz šiem notikumiem, skartās valstis ir pastiprinājušas sadarbību, lai uzlabotu savas kritiskās infrastruktūras noturību, tostarp ieguldot modernās atklāšanas sistēmās un veicinot starptautisko sadarbību, lai nodrošinātu stingrāku atbilstību jūras drošības standartiem. Samits, kas 14. janvārī notika Helsinkos un kurā piedalījās Baltijas jūras piekrastes valstu līderi un NATO ģenerālsekretārs, ir gan savlaicīgs, gan izšķirošs pasākums, lai novērstu Ķīnas un Krievijas ēnu flotes radītos nopietnos draudus.

Reģionālās sadarbības steidzamība

Problēmas, ko rada "pelēkās zonas" karadarbība Taivānas šaurumā un Baltijas jūrā, liecina par reģionālās sadarbības nepieciešamību, lai uzlabotu zemūdens infrastruktūras noturību. Taivānai un Baltijas reģiona valstīm ir kopīgas intereses aizsargāt savu kritisko infrastruktūru no ārējiem draudiem un nodrošināt stabilitāti attiecīgajos reģionos.

Taivānai ir ļoti svarīgi stiprināt saiknes ar līdzīgi domājošām valstīm Indijas un Klusā okeāna reģionā, piemēram, Japānu, Dienvidkoreju un Austrāliju. Šīs valstis saskaras ar līdzīgām problēmām, ko rada Ķīnas uzstājīgā rīcība, un tās var gūt labumu no informācijas, paraugprakses un tehnoloģisko risinājumu apmaiņas, lai aizsargātu zemūdens infrastruktūru.

Baltijas reģionā NATO un ES dalībvalstu sadarbība ir būtiska, lai pretotos Krievijas agresijai. Tas ietver kopīgu uzraudzības un novērošanas spēju uzlabošanu, regulāru mācību rīkošanu, lai uzlabotu reaģēšanas gatavību, un ieguldījumus tehnoloģijās, lai atklātu un mazinātu apdraudējumus zemūdens infrastruktūrai.

Lai risinātu problēmas, ko rada pelēkās zonas karadarbības taktikas, nepieciešama daudzpusīga pieeja, kas apvieno tehnoloģiskās inovācijas un stratēģiskus politikas pasākumus.

Ieguldījumi modernās uzraudzības un novērošanas tehnoloģijās, piemēram, autonomos zemūdens transportlīdzekļos un sensoru tīklos, var palīdzēt atklāt un novērst potenciālos draudus zemūdens infrastruktūrai.

Turklāt kiberdrošības pasākumu uzlabošana ir ļoti svarīga, lai aizsargātu sakaru tīklu integritāti un novērstu kiberuzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai. Tas ietver stingru šifrēšanas protokolu ieviešanu, regulāru drošības revīziju veikšanu un sadarbības veicināšanu starp valsts un privāto sektoru, lai apmainītos ar informāciju par draudiem un paraugpraksi.

Stratēģiskā līmenī valstīm Taivānas šauruma un Baltijas jūras reģionā jāstiprina diplomātiskie centieni un militārās alianses, lai atturētu potenciālos agresorus. Tas ietver kolektīvās aizsardzības līgumu saistību atkārtotu apstiprināšanu, kopīgu militāro mācību rīkošanu un sabiedroto spēku savstarpējās savietojamības uzlabošanu.

Orientēšanās nākotnē

Problēmas, ko rada pelēkās zonas taktika Taivānas šaurumā un Baltijas jūrā, uzsver nepieciešamību būt modriem un sadarboties, lai aizsargātu zemūdens infrastruktūru. Tā kā Ķīna un Krievija turpina izmantot slēptas stratēģijas, lai sasniegtu savus ģeopolitiskos mērķus, Taivānai un Baltijas reģiona valstīm ir jāsadarbojas, lai uzlabotu savas kritiskās infrastruktūras noturību un novērstu iespējamos draudus.

Ieguldot progresīvās tehnoloģijās, stiprinot reģionālās alianses un veicinot sadarbības un informācijas apmaiņas kultūru, līdzīgi domājošās valstis var pārvarēt mūsdienu ģeopolitiskās vides sarežģījumus un nodrošināt zemūdens infrastruktūras drošību un stabilitāti. To darot, tās ne tikai aizsargā savas intereses, bet arī sekmē plašāku mērķi – uzturēt mieru un stabilitāti attiecīgajos reģionos.