"Rīgas Viļņi" tiesā uzvar Jehovas liecinieku draudžu savienību

Augstākā tiesa sēdē izskatīja civillietu Jehovas liecinieku draudžu savienības, Māra Krūmiņa un Marijas Andrišakas prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Izdevniecība Rīgas Viļņi” par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu.

Senatoru kolēģija konstatēja: lai gan kasācijas sūdzība atbilst Civilprocesa likuma 450.–454. panta prasībām, senatoru kolēģijas ieskatā pastāv Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 2. punktā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.

Senatoru kolēģija, izvērtējot kasācijas sūdzībā minētos argumentus, secina, ka nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un ka izskatāmajai lietai ir būtiska nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 464. panta trešo daļu, 464.1 panta otrās daļas 2. punktu, senatoru kolēģija nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.

Izdevniecību "Rīgas Viļņi" pārstāvošā advokāte Viktorija Jarkina-Toča uzsvēra, ka šī ir diezgan nozīmīga uzvara ne tikai konkrētajam medijam, bet visiem medijiem kopumā.

Rīgas apgabaltiesa savā spriedumā vērsa uzmanību uz vairākiem tiesiskiem apsvērumiem, piemēram, "ja žurnālistam tiktu liegta iespēja atsaukties uz tādu amatpersonu vai speciālistu sniegto informāciju, kuri kā noskaidrojamo jautājumu pārzinātāji un eksperti pirmšķietami ir kompetenti sniegt informāciju vai izteikt viedokli par attiecīgo jautājumu, tiktu nesamērīgi ierobežotas iespējas veikt žurnālistisko izmeklēšanu, publicēt izpētes secinājumus un pildīt demokrātiskā sabiedrībā nepieciešamo žurnālista uzdevumu – informēt sabiedrību par aktuālām un nozīmīgām tēmām" un "prasītāji apelācijas sūdzībā un paskaidrojumos tiesai atsaukušies uz vairākiem Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem, norādot, ka pirmās instances tiesa nav ņēmusi vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras atziņas.

Novērtējusi atziņas Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos, uz kuriem atsaukušies prasītāji, Civillietu tiesas kolēģija konstatē, ka vairumā gadījumu atziņas saistītas ar žurnālista pienākumu rīkoties godprātīgi, sniegt ticamu un precīzu informāciju, pamatot to ar pietiekamu izpēti un apgalvojumu faktoloģisko bāzi, veikt avotu uzticamības pārbaudi.

Atzīstot, ka strīdus izteikumi izskatāmajā lietā ir citu personu citāti un publikācijas autora secinājumi, kam ir konstatējams faktiskais pamats, bet publikācijā iekļautā ziņa ir patiesa, Civillietu tiesas kolēģija nekonstatē, ka atbildētāja rīcība ar publikāciju būtu pretēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas noteikumiem".