Un tad augustā plaukst jauni pumpuri un tiek dzīti jauni dzinumi. Tos mēs saucam par augusta dzinumiem. Ir liels risks, ka šie jaunie dzinumi līdz ziemai nepaspēs nobriest. Dzinums paliek mīksts, zaļš un ir pakļauts salnu riskiem. Šobrīd mēs vēl neesam novērojuši, ka šādi augusta dzinumi masveidā būtu gājuši bojā un mežaudzēm būtu nodarīti būtiski postījumi, taču risks pastāv.
Cik lielus bojājumus tas nodara? Vai koki var aiziet arī bojā?
Šādā situācijā, visticamāk, bojā aizies šie pēdējie dzinumi. Koks nākamajā gadā izveidos jaunu pumpuru un jaunu dzinumu, taču paliks “traumētā” vieta, kur dzinums ir nosalis. Var veidoties līkums vai dažādas koksnes vainas, kas pasliktina kokmateriāla kvalitāti un vērtību. Tāpat koks var kļūt nenoturīgāks pret trupi.
Kā vēl var uzlabot mežu noturību? Vai notiek selekcijas darbi, lai, piemēram, tā pati pieminētā egle kļūtu izturīgāka pret kukaiņiem, vējgāzēm, vai trupi?
Jā, notiek selekcijas darbi gan priedei, gan eglei, gan bērzam. Meža zinātnieki veido selekcijas programmas, piemēram, eglei tiek meklēti koki, kuri ir noturīgi pret sakņu trupi, un no tiem ievākts sēklu materiāls. Zinātniekiem ir izdevies identificēt gēnus, kas šo koku parada noturīgu, piemēram, pret sakņu trupi. Tad ar no šī selekcionētā sēklu materiāla izaugušajiem kociņiem var atjaunot mežus. Tādēļ
viena no iespējām, kā samazināt dažādus riskus, ir izmantot selekcionētu sēklu materiālu.
Tas pats attiecas uz priedi un bērzu. Selekcijas ceļā tiek uzlabota ne tikai ātrāka augšanas gaita, bet arī noturība pret slimībām un kukaiņiem.
Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".