Siliņa: Eiropadomē "aiz slēgtām durvīm" notikusi aktīva diskusija par ES drošību

Siliņa norādīja, ka Eiropadomē Briselē šonedēļ norisinājusies aktīva diskusija "bez telefoniem un aiz slēgtām durvīm". ES valstu līderi pārrunājuši, kā stiprināt ES drošību.

Premjere akcentēja, ka Baltijas valstis ir ieinteresētas, lai pēc iespējas ātrāk būtu skaidri plāni, kas ir ES drošības līmeņa jautājumi.

"Šobrīd ejam virzienā, kad ir skaidras NATO militārās kapacitātes, spēju, vajadzību definējums," sacīja Siliņa, piebilstot, ka visas ES valstis, kas ir NATO dalībvalstis, šos plānus labi pārzina, savukārt attiecībā uz pārējām ES dalībvalstīm esot vienošanās, ka ir arī skaidra ES drošības stratēģija.

"Mēs [ES līmenī] nevis pārklājam NATO spējas, bet papildinām," sacīja premjere.

Viņa atzīmēja, ka esot jāgaida arī formālās Eiropadomes sēdes martā un jūlijā, kas būšot veltītas drošības jautājumiem un ar to saistītajam finansējumam.

Kā norādīja premjere, ES ekonomika šobrīd ir "nogaidīšanas režīmā", ņemot vērā iepriekš veiktos inflācijas sabremzēšanas pasākumus, kad tika celtas procentlikmes.

"Skaidrs, ka aizsardzības izdevumi ir jāpalielina, un dalībvalstis arī dalījās ar saviem uzstādījumiem, priekšlikumiem šajā jautājumā," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente atzīmēja, ka Baltijas un arī Skandināvijas reģionam esot svarīgi, lai ES vidējie tēriņi aizsardzībai tiktu paaugstināti.

Siliņa atgādināja, ka Latvija aizsardzībai tērē 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Polija - vairāk kā 4% no IKP, arī Lietuva un Igaunija tērē vairāk nekā 3% no IKP.

Vienlaikus viņa norādīja, ka jādod skaidri signāli militārajai industrijai, tai skaitā ES valstīs, lai tā varētu plānot savu ražošanas jaudu kapacitātes palielināšanu.

"Bez šiem tēriņiem nav lielas pievienotās vērtības, ja mums nav ko iegādāties," sacīja Siliņa, piebilstot, ka bijusi arī diskusija par to, ko varētu iegādāties no ASV.

Premjere atklāja, ka Eiropas Komisijas (EK) piedāvājusi vairākus priekšlikumus, kā varētu ne tikai investīciju daļu aizsardzības industrijā ieskaitīt ārpus budžeta fiskālā rāmja, bet arī, iespējams, kādas citas izmaksas. Par to EK vēl veicot apkopojošos darbus, atzīmēja Siliņa.

Vienlaikus valdības vadītāja norādīja, ka viņai pozitīvi šķiet tas, ka esot skaidrs signāls, ka ES virzās gan drošības un aizsardzības izdevumu, gan militārās aizsardzības stiprināšanas plānā.

Reizē viņa atzīmēja, ka aizsardzībā netikšot ieguldīti tikai ES līdzekļi, bet tālāk tikšot runāts gan ar privātajām bankām, gan ar Eiropas Investīciju banku, lai šis finansējums būtu pēc iespējas plašāks un pēc iespējas ātrāk varētu celt aizsardzības kapacitāti.

Savukārt Valsts prezidents atzīmēja, ka labi esot tas, ka ES ir diskusija par aizsardzības identitātes stiprināšanu, tomēr slikti esot, ka joprojām ir situācija, ka ir valstis, kas pašlaik nevar garantēt, ka to aizsardzības izdevumi ir virs 2% no IKP.

Viņaprāt, vēl ir daudz jautājumu, kas jārisina. "Bet kopējā izpratne par riskiem, draudiem, ja salīdzina diskusijas pirms burtiski dažiem gadiem, tomēr mainās, un es domāju, ka mūs sadzird," vērtēja prezidents.

Viņš arī iezīmēja, ka nākamnedēļ paredzēts Mākslīgā intelekta samits Parīzē, kā arī Minhenes drošības konference, kur būšot iespēja par drošības jautājumiem diskutēt arī ar jauno ASV administrāciju.

Kā vēstīts, Siliņa pirmdien un otrdien piedalījās neformālajā Eiropadomē - ES valstu vai to valdību vadītāju sanāksmē Briselē, Beļģijā. Eiropas līderu dienaskārtībā bija aktuālie aizsardzības un drošības jautājumi.