Iesūti ziņu!

Lūsis komentē Daugavpils skolotāji jūtas aizskarti, ka viņiem jāzina latviešu valoda

Raksta foto
Foto: Zane Bitere/LETA (2019)

Drausmīgi derdzas vārds “krievvalodīgie”, tāpēc grūti aizsākt domu pavedienu. Krievvalodīgie, latviešvalodīgie, igauņvalodīgie, angļvalodīgie... “Krievi” savukārt neder, jo tad uzreiz jādomā par krievijas iedzīvotājiem un iztrūkst sasaistes ar Latviju. Bet sasaisti vajag, jo cilvēkiem taču ir Latvijas Republikas pases, pat ja daudzi paši izvēlas sevi par latviešiem tā līdz galam nemaz neuzskatīt. Varbūt varētu “krievlatvieši”? Nu, līdzīgi kā “afroamerikāņi”.

Tātad – pēdējā laikā vairāki krievlatviešu politiķi izcēlušies ar skaļiem, uz robežas ar pretvalstiskiem, izteikumiem. Šoreiz tie ir Andrejs Elksniņš no partijas “Sarauj, Latgale!” un Aleksejs Rosļikovs no “Stabilitātei!”. Ne mirkli nešaubos, ka šādu un līdzīgu tekstu daudzums, tuvojoties pašvaldību vēlēšanām, no abiem pieaugs ģeometriskā progresijā. Jo “ļaunie latvieši mūs apspiež” naratīvs ir vienīgais, ko viņi spēj piedāvāt saviem vēlētājiem.

Vispirms par Daugavpils caru un apģērbu modeli Elksniņu. Nesen kādā preses konferencē viņš pastāstīja, ka Daugavpils pašvaldība lūgusi atbildīgajām iestādēm pārtraukt valsts valodas prasmju pārbaudi pedagogiem mācību gada vidū, jo tādējādi skolām var rasties problēmas īstenot mācību programmas.

Sākšu ar to, ka VISIEM pedagogiem, kas strādā valsts skolās, ir jāzina latviešu valodu pietiekami labā līmenī, lai varētu tikai un vienīgi latviešu valodā pasniegt skolēniem apgūstamos priekšmetus. Elksniņa komentārs vistiešākajā veidā norāda uz to, ka Daugavpilī ir skolotāji, kuriem tas sagādā problēmas.

Jau ziņots, ka Valsts valodas centrs (VVC) Daugavpilī 500 skolotājiem īsteno valsts valodas prasmes pārbaudi un aptuveni 25% līdz 30% no viņiem jau vienreiz ir pārbaudīti. Citiem vārdiem – VVC nav informācijas par aptuveni trīs ceturtdaļu Daugavpils pedagogu latviešu valodas prasmēm.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu