Pētījums: vairākums Latvijas iedzīvotāju nevēlētos digitālo klonu, mākslīgo intelektu vērtē piesardzīgi (2)

Kritiskas ekonomiskās, sociālās un klimata pārmaiņas, ilgbūtība un lēmumu pieņemšana viņu vietā ir vien daži no aspektiem, kurus no mākslīgā intelekta un arī zīmoliem gaida Latvijas iedzīvotāji.

Gatavi mākslīgajam intelektam uzticēt sava veselības stāvokļa novērtēšanu

Pārsteidzoši daudz Latvijas iedzīvotāju ir gatavi atteikties no kontroles un to nodot mākslīgā intelekta rīku rokās. Vaicājot, kādus uzdevumus Latvijas iedzīvotāji būtu gatavi deleģēt mākslīgā intelekta palīgam, 42% respondentu tam būtu gatavi uzticēt sava veselības stāvokļa novērtēšanu un padomu sniegšanu tās uzlabošanai. Tikmēr 33% nodotu reklāmas un akciju izvērtēšanu, bet ceturtdaļa jeb 25% respondentu to izmantotu iepirkšanās vajadzībām.

Vienlaikus ceturtdaļa iedzīvotāju sagaida, ka līdz 2035. gadam viņu izmantotās tehnoloģijas un ierīces spēs savstarpēji sadarboties un veidot ērtāku ikdienu, piemēram, ieplānot transportlīdzekļa apkopi un pasūtīt rezerves detaļas, ja tādas nepieciešamas. Kopumā 69% Latvijas iedzīvotāju paredz, ka līdz 2035. gadam mākslīgais intelekts automatizēs uzdevumus, kas veicami atkārtoti, vēl vairāk atvieglojot to ikdienu.

“Pētījuma rezultāti iezīmē izteiktu “gribu, bet baidos” tendenci – mēs vēlamies izmantot mākslīgo intelektu, sagaidām, ka tas mūs emocionāli sapratīs un piedāvās risinājumus, pirms paši izprotam savas vēlmes. Vienlaikus tomēr pastāv nedrošība par šīs tehnoloģijas spējām un spēcīgo ietekmi, radot barjeras tā stabilai ieviešanai ikdienā,” norāda “Dentsu Latvia” vadītāja, PhD, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Linda Saulīte-Subatniece.

Atbildīgas attiecības ar mākslīgo intelektu: vienlīdz augsta atbildība individuālā un zīmolu līmenī, norāda eksperti

Kritiski izvērtēt un veidot attiecības ar mākslīgo intelektu ir katra individuālā atbildība, taču vienlīdz augstu atbildību jāuzņemas zīmoliem – tā diskusijā “2035: Nākotnes mārketings. Mākslīgais intelekts zīmoli un cilvēka emocijas tehnoloģiju laikmetā” secināja Latvijas mārketinga nozares eksperti.

Diskusiju rīkoja RTU Ekonomikas un uzņēmējdarbības institūts sadarbībā ar “Dentsu Latvia”, un tajā piedalījās “Accenture” vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis, doktore, RTU pētniece un “MOZOKOT” vadītāja Ilze Jankovska, digitālās aģentūras “FullMarketing” vadītājs Egils Boitmanis, “Aldaris” mārketinga vadītāja Inese Vētra un RTU bakalaura profesionālās studiju programmas "Uzņēmējdarbība un vadīšana" 4. kursa students Daniels Stabulis.

Vaicājot, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir atturīgāki pret mākslīgo intelektu nekā citur pasaulē, eksperti norādīja uz kultūras atšķirībām un atturību pret jaunām tehnoloģijām, sabiedrības vecuma īpatsvaru un tā ietekmi uz digitālo pratību, kā arī vājākām angļu valodas zināšanām.

“Accenture” vadītājs Baltijā Ivo Ālmanis norādīja, ka mākslīgā intelekta tehnoloģiju pielāgošana no angļu uz latviešu valodu joprojām rada kļūdas, kas var cilvēkus atturēt tās izmantot. Viņš arī uzsvēra, ka pozitīvāk mākslīgo intelektu vērtē tie, kuri jau ir tā lietotāji un izprot tā darbību.

Barjeras mākslīgā intelekta pieņemšanā var veidoties arī no uzticības trūkuma: “Tas, vai mākslīgais intelekts spēs izpildīt to, ko mēs tam uzticam, vai arī kā kontrolēt intelektu, kas pārsniedz vidējā sabiedrības indivīda spējas, ir vien daži aizspriedumi, kas rada uzticības plaisu,” turpina I. Ālmanis.

Vērtējot mākslīgā intelekta ietekmi uz mārketinga nozares virzību nākamajos desmit gados, Ilze Jankovska uzsvēra, ka pārlieku liela mākslīgā intelekta ieviešana mārketingā var mazināt inovācijas spējas: “Patiesas inovācijas bieži rodas nejaušību rezultātā. Atskatoties vēsturē, tādu ir neizsakāmi daudz – Tomass Edisons un elektriskās spuldzes izgudrošana tam ir lielisks piemērs. Ar mākslīgo intelektu nejaušība ir teju neiespējama, tādēļ ir uzmanīgi jāvērtē tā lietojums šajā nozarē.” Vienlaikus viņa uzsvēra, ka nozares speciālistiem ir jāapgūst prasme datiem iedot kontekstu, lai tos pārvērstu informācijā un vērtīgās zināšanās.

Ivo Ālmanis gan norādīja, ka, atslogojot mārketinga vadītāju darbu no rutīnas, būs vairāk laika inovācijām: “Mārketings ir vērsts uz rezultātu, un mākslīgais intelekts palīdzēs radīt arvien personalizētākas pieejas katram indivīdam. Jautājums drīzāk būs par to, kā zīmoli un to mārketinga stratēģijas atšķirsies, uzņemsies drosmi un radoši izcelsies uz citu fona.”

“Aldara” mārketinga vadītāja Inese Vētra norādīja, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana ir laikietilpīgs process, tāpēc, visticamāk, daudzi Latvijas uzņēmumi šobrīd strādā pie mākslīgā intelekta iekļaujošām inovācijām – atliek sekot līdzi, cik veiksmīgi šī iekļaušanās notiks.

Par Consumer Vision 2035

Pētījums “Consumer Vision 2035” veikts ar mērķi pētīt tehnoloģiju attīstību, kultūras, patērētāju un zīmolu mijiedarbības tendences nākotnē, lai mārketinga nozares speciālistiem dotu ieskatu un praktiskus padomus rīcībai pārmaiņu laikā. Pētījums veikts 2024. gada augustā, tajā piedalījās 30 tūkstoši respondentu un 20 vadošie eksperti (globālie futūristi, politikas, kultūras veidotāji un investori) no 27 pasaules valstīm. No Latvijas pētījumā piedalījās 502 respondenti.

Par Dentsu Latvia:

Mediju aģentūra “Dentsu Latvia” ir daļa no globālā “Dentsu” aģentūru tīkla, kas pārstāvēts vairāk nekā 120 pasaules valstīs. “Dentsu Latvia” nozarē darbojas jau vairāk nekā 20 gadus, specializējoties medijos un reklāmā, radošajā stratēģijā, e-komercijā, datos un tehnoloģijās. Šobrīd “Dentsu Latvia” tīklu veido četras aģentūras - dentsu X, CARAT, Dentsu Creative un iProspect.