Latvijā piegādātas visas energosistēmas drošumam paredzētās elektroenerģijas baterijas iekārtas

AST skaidro, ka bateriju sistēmas nodrošinās sinhronizācijas režīmam ar Eiropu nepieciešamās ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves.

Turpmāko mēnešu laikā turpināsies iekārtu un pašu bateriju uzstādīšana un apsaiste BESS stacijās, kuru kopējā jauda būs 80 megavatu (MW) un ietilpība 160 megavatstundu (MWh), norāda kompānijā.

Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas projektam ir iegūts Eiropas fondu līdzfinansējums vairāk nekā 85% apmērā, tāpēc uz elektroenerģijas pārvades tarifu attiecināmās izmaksas ir mazākas par 1%, bet ieguvumi patērētajiem tuvāko trīs gadu laikā ir mērāmi ap 60 miljoniem eiro, atzīmē AST pārstāvji.

Pēc AST aplēsēm, bateriju ekspluatēšanas rezultātā būs iespējams samazināt uz Latvijas patērētājiem attiecināmās izmaksas par apmēram 20 miljoniem eiro gadā.

AST valdes loceklis Arnis Daugulis norāda, ka BESS staciju izveide ir īpaši svarīga Latvijas energoapgādes drošumam un stabilitātei pēc sinhronizācijas ar Eiropas energosistēmu un energosistēmas balansēšanai, ienākot tīklā arvien lielākam atjaunojamās elektroenerģijas daudzumam. Bateriju stacijas tiek veidotas, lai nodrošinātu balansu starp ražošanu un patēriņu elektroapgādes sistēmā par iespējami zemākām izmaksām, vienlaikus nodrošinot nepieciešamās ātrdarbīgās automātiskās rezerves frekvences regulēšanai.

Bateriju sistēmu piegādei un uzstādīšanai Rēzeknē piesaistīts Eiropas Savienības (ES) finansējums no Atveseļošanas un noturības mehānisma struktūrfondiem ("RePowerEU") 100% apmērā. Vienlaikus BESS Tumē un ar BESS pieslēgšanu saistītos apakšstaciju paplašināšanas darbus Tumē un Rēzeknē 75% apjomā līdzfinansēs no Eiropas Savienošanas instrumenta (CEF).

AST pārstāvji min, ka bateriju sistēma nodrošinās sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas strādās sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves. Turklāt bateriju sistēma spēs nodrošināt šīs rezerves ekonomiski izdevīgāk nekā vairums konvenciālo staciju. Šādas ātrdarbīgas rezerves būs svarīgas gan darbojoties sinhronizācijas režīmā, gan energosistēmā arvien vairāk pieaugot atjaunojamo resursu īpatsvaram.

Vienlaikus ar bateriju būvniecību, ko "Rolls-Royce Solutions" īsteno sadarbībā ar Vācijas uzņēmumu "LEC Construction International", AST informācijas tehnoloģiju speciālisti saviem spēkiem izstrādā bateriju vadības sistēmu. Šis IT risinājums ļaus atbilstoši noteiktam algoritmam un situācijai tīklā vadīt baterijas, uzlādējot tās vai izlādējot elektroenerģiju tīklā.

Bateriju sistēma tiek izvietota divās lokācijās - 20 MW/40 MWh baterijas AST apakšstacijā Tumē, savukārt 60 MW/120 MWh baterijas AST apakšstacijā Rēzeknē.

Pēdējā desmitgadē AST ir veicis fundamentālas izmaiņas pārvades tīkla infrastruktūrā un vadības tehnoloģijās, lai līdz 2025.gada februārim Latvijas pārvades sistēma būtu sagatavota sinhrona darba sākšanai ar kontinentālo Eiropu. Šis ES atbalstītais un Baltijā vērienīgākais enerģētiskās neatkarības projekts ir tā noslēdzošajā fāzē. Latvijas elektroapgādes sistēmas atvienošana no Krievijas kontrolētā tīkla ir pamatnosacījums Latvijas energoneatkarības un energoapgādes drošumam, norāda kompānijā.

Jau ziņots, ka sestdien, 8.februārī, Baltijas pārvades sistēmas operatori atslēgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas elektroenerģijas sistēmas no Krievijas kontrolētās sistēmas un sāks kopīgu izolētas darbības pārbaudi. Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu plānota 9.februārī.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators. AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdag Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.