Vērtēs tiesisko ietvaru Krīzes vadības centra darbības sākšanai

Grozījumi iecerēti Nacionālās drošības likumā, likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts civildienesta likumā.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā (VK), KVC darbība plānota divos līmeņos. Krīzes pārvaldības stratēģiskajā līmenī centrs sagatavos un piedāvās Ministru kabineta (MK) krīzes vadības sēdēm situācijas analīzē balstītus lēmumprojektus. Savukārt operacionālā līmenī KVC centralizētā pārvaldībā pārņems iesaistīto pušu koordināciju.

KVC galvenās funkcijas ikdienā būs saistītas ar situācijas monitoringu, informācijas analīzi, resursu pārvaldību, uzraudzību un iestāžu savstarpējas sadarbības koordinēšanu. Centrs diennakts režīmā monitorēs un analizēs civilās drošības situāciju valstī, tādējādi jau savlaicīgi atklājot riskus un potenciālos apdraudējumus, koordinējot nepieciešamos risinājumus un sagatavojot dokumentus lēmumu pieņemšanai MK krīzes vadības sēdēs, norāda VK.

Paredzēts, ka MK krīzes vadības sēdēs piedalīsies pilnais valdības sastāvs, tādējādi nodrošinot, ka krīzes vai valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanā iesaistās visi ministri, paredz grozījumi Nacionālās drošības likumā.

MK krīzes vadības sēdi sasauks Ministru prezidents pēc savas iniciatīvas vai pēc MK locekļa ierosinājuma, un tajā ierosinātais jautājums būs obligāti jāizskata pēc būtības, norāda Valsts kancelejā. Tāpat MK krīzes vadības sēdi jebkurā laikā un vietā varēs sasaukt un tās darba kārtību varēs noteikt arī Valsts prezidents.

Savukārt grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" nosaka, ka lēmumā par ārkārtējo situāciju norāda atbildīgo amatpersonu vai institūciju. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā, atbildīgās amatpersonas noteikšana ļaus personalizēt un efektivizēt lēmumu pieņemšanu un faktisko rīcību ārkārtējās situācijas laikā. Savukārt, ja tiek noteikta institūcija, tad attiecīgi tās vadītājs ir tiesīgs noteikt atbildīgo amatpersonu institūcijā kā līdz šim.

Tāpat paredzēts, ka MK, pieņemot lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu vai par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu, būtu jānosaka termiņš, kādā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas vai tai noteiktā termiņa beigām veicams visaptverošs ārkārtējās situācijas izvērtējums, un minētā izvērtējuma veicējs.

Kā informē VK, centrs arī koordinēs krīzes komunikāciju un ikdienā attīstīs valsts un pašvaldību iestāžu sadarbības prasmes iekšējā un ārējā saziņā krīžu apstākļos, kā arī sadarbosies un iesaistīs nevalstisko sektoru. KVC sadarbosies ar ministrijām un pašvaldībām, palīdzot iestādēm uzlabot savus krīzes pārvaldības procesus, kā arī dažādu institūciju sadarbības spējas. Plānots arī modelēt Latvijā iespējamas civilās krīzes situācijas un ar iesaistītajām institūcijām trenēties to risināšanā.

Tāpat, kā informē kancelejā, KVC koordinēs valsts līmeņa civilās krīzes pārvaldīšanas resursu, tai skaitā valsts materiālo rezervju, plānošanu, loģistiku un atjaunošanu.

Paredzēts, ka KVC krīzes gadījumā uzņemsies virsvadību pār vairāku institūciju darbības koordinēšanu. Tas, kā norāda VK, ir nozīmīgs aspekts, lai krīzes situācijā centralizēti, saskaņoti un ātri pieņemtu lēmumus un skaidri sniegtu informāciju sabiedrībai.

Lai centrs sāktu darbu, izstrādātajam tiesiskajam regulējumam vēl jāsaņem atbalsts Saeimā. Līdz pilnīgai KVC darba sākšanai civilo krīžu pārraudzība un rīcības koordinēšana notiek saskaņā ar esošo regulējumu, proti, to nodrošina Krīzes vadības padome, kuras sekretariāta funkcijas veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, informē VK.

Kā vēstīts, KVC patlaban tiek meklēts vadītājs, piedāvājot atalgojumu 5010 eiro apmērā. Vadītāja amatam konkursā ir pieteikušies 11 pretendenti.

Plānots, ka centrā būs 15 nodarbinātie. Centram nepieciešamās amata vietas tiks pārdalītas no Iekšlietu ministrijas resora un citu iestāžu ilgstoši vakantajiem amatiem, bet notiks arī nodarbināto rotācijas, skaidroja VK.