/nginx/o/2025/02/10/16646796t1h3990.jpg)
Protestējot pret strauji augošajām pārtikas cenām, Horvātijā jau vairākas nedēļas notiek akcija – lielveikalu ķēžu boikots piektdienās. Pircēju attieksme spilgti iezīmējās lielveikalu ietirgojumā, un Horvātijas piemēram sākušas sekot arī citas Balkānu valstis.
Gada inflācija Horvātijā sasniegusi 5% jeb divreiz augstāku līmenī nekā vidēji eirozonā, liecina "Eurostat" dati. Pārtikas cenu pieaugums sākās jau agrāk – mediju aptaujātie horvāti norāda, ka tās jūtami sākušas pieaugt Covid-19 pandēmijas un Krievijas iebrukuma Ukrainā laikā, taču vēl straujākā tempā kāpušas pēc Horvātijas pāriešanas uz eiro 2023.gadā.
"Mēs noskaidrojām, ka viena un tā pati Vācijas veikalu ķēde vienu un to pašu produktu Horvātijā tirgo, teiksim, par 190% dārgāk [nekā citur]. Mūsu algas pieaugušas par mazāk nekā 10%, bet pārtika tikmēr sadārdzinājusies par 60 līdz 100%. Tas ir klajā pretrunā ar to, ko visi mums stāsta, – ka dzīvojam labi," saka patērētāju tiesību organizācijas "Halo, inspektore" pārstāvis Josips Kelemens.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)