Foto ⟩ Vēsturisks brīdis Ādažos: Zviedrijas bataljons pievienojas NATO spēkiem Latvijā (2)

Zviedrijas pievienošanās NATO spēkiem Latvijā pavērs jaunas iespējas sadarbībai aizsardzības industrijā un inovāciju izpētes projektos, uzskata Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere norāda, ka Zviedrijas karavīru pievienošanās NATO spēkiem Latvijā ir vēsturisks notikums Latvijai un visiem sabiedrotajiem, jo šī ir pirmā Zviedrijas NATO misija kopš tās pievienošanās aliansei. "Zviedrijas spēku izvietošana Latvijā apliecina ciešo sadarbību un ieguldījumu mūsu drošībā," uzsvēra Siliņa.

Svinīgajā ceremonijā Ādažos komandpakļautības maiņas laikā Zviedrijas Mehanizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka oficiāli tika iekļauts NATO daudznacionālās brigādes Latvijā sastāvā. Pasākumu noslēdza militārā parāde, apliecinot sabiedroto vienotību un reģiona drošības stiprināšanu.

"Mūsu ciešāka sadarbība ir arī spēcīgs atturēšanās vēstījums.

Tā papildus veicinās arī reģionā labāku koordināciju NATO un Eiropas līmenī, kā arī pavērs jaunas iespējas sadarbībai aizsardzības industrijā un inovāciju izpētes projektos," teica Ministru prezidente.

Zviedrijas premjers: Neesam karā, bet neesam arī miera laikā

Neesam karā, bet neesam arī miera laikā, piektdien Ādažos sacīja Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons, piedaloties ceremonijā, kas iezīmē Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona pievienošanos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā.

Viņš savā runā uzsvēra, ka miers un drošība nav tikai vārdi, bet Zviedrija apliecinot to arī darbos.

Zviedru karavīri Latvijā ir svarīgi ne tikai Latvijas vai Zviedrijas drošībai, bet visai NATO, sacīja Kristersons, norādot, ka Zviedrija iestājās NATO gan tāpēc, lai justos drošāk, gan arī tāpēc, lai NATO kļūtu spēcīgāka.

"Pasaule strauji mainās, un mēs esam spēcīgāki, kad turamies kopā. Mēs neesam karā, bet mēs arī neesam miera laikā. Palielinās hibrīddraudi un citi negadījumi, bet mēs spējam nodrošināt stabilitāti," uzsvēra Zviedrijas premjers.

Kristerons atgādināja, ka pirms trīs gadiem Krievija sāka karu uz Eiropas zemes, lai arī neviens šo karu negribēja un neviens šo valsti neprovocēja. "To gribēja vien Krievijas vadība un Putins. Ja Krievija gribētu, tad karš Eiropā beigtos kaut vai tagad," uzsvēra Kristersons.

"Mēs nevaram pieļaut, ka zaudējam šajā cīņā un zaudējam savu brīvību. Mūsu misija ir nevis izraisīt karu, bet gan novērst to," piebilda Zviedrijas premjers.

Zviedrijas armijas komandieris: Vienības izvietošana Latvijā apliecina gatavību nepieciešamības gadījumā cīnīties

Izvietojot bruņoto spēku vienību Latvijā, Zviedrija apliecina gatavību nepieciešamības gadījumā cīnīties, piektdien Rīgā žurnālistiem atzina Zviedrijas aizsardzības spēku virspavēlnieks Maikls Klēsons.

Zviedrijas Mehanizētā kājnieku bataljona pievienošanās NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā ir vēsturiska diena Zviedrijai, vēsturiska diena abu valstu divpusējās attiecībās un lieliska diena reģionālajā drošībā un lieliska NATO, teica Klēsons.

Viņš apliecināja, ka Zviedrijas nosūtītais bataljons ir visaugstākās kvalitātes un atbilstošām spējām kolektīvai aizsardzībai.

"Mēs esam šeit, lai atturētu, bet vēlos apliecināt, ka esam šeit gatavi arī cīnīties un esam gatavi cīnīties kaut vai šodien, jo atturēšana ir par gatavību, atturēšana ir par signālu sūtīšanu, ka šeit nav kāds rotaļlaukums, kur vienkārši mēs nodarbojamies tikai ar mācībām un treniņiem," teica Klēsosn.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns žurnālistiem atzina, ka Zviedrija kopš Latvijas neatkarības atgūšanas bijis uzticams partneris, taču šodiena iezīmē jaunu pagriezienu šajā sadarbībā.

Pudāna kā uzņemošās valsts komandiera mērķis ir panākt, lai zviedru karavīri šeit justos labi un atgrieztos dzimtenē vēl labāki.

Latvijā ierodas Zviedrijas karavīri un bruņutehnika: 

Kā vēstīts, janvāra vidū Latvijā ieradās Zviedrijas Mehānizētais kājnieku bataljons no Dienvidskones pulka, lai pievienotos NATO daudznacionālajai brigādei Latvijā, kas atrodas NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" pakļautībā.

Dienesta pienākumus Latvijā pildīs aptuveni 500 Zviedrijas karavīri.

Zviedru spēku izvietošana Latvijā ir daļa no visas Alianses centieniem aizsargāt NATO austrumu flangu.

Kanāda ir Latvijā izvietotās NATO daudznacionālās brigādes vadošā valsts. Patlaban sabiedroto brigāde apvieno karavīrus no Albānijas, Čehijas, Dānijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Ziemeļmaķedonijas un tagad arī no Zviedrijas.