Foto un Video ⟩ Atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla pagaidām Latvijā nekādas problēmas nav radījusi

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) komunikācijas vadītāja Līva Jēgere informēja, ka Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas turpina darboties "salas režīmā" un autonomi kontrolē stabilu elektrotīkla frekvenci.

Energoapgādes sistēma Latvijā ir stabila un droša, uzsver AST. Atbilstoši izolētās darbības testa programmai Baltijas pārvades sistēmu operatori veic frekvences stabilitātes testus, lai pārbaudītu tīkla stabilitātes nodrošināšanas spējas.

Baltijas valstu kopējais elektrības patēriņš šobrīd ir ap 3600 megavatiem, bet mūsu valstīs tiek saražoti ap 3300 megavatiem.

Pēc atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas vienotā elektrotīkla jeb BRELL šodien tika griezta augstsprieguma līnija, kas savienoja Latviju ar Krieviju.

Ņemot vērā, ka robeža ir līkumaina, līnija šķērso Latvijas-Krievijas robežu septiņās vietās. Demontāžas darbus gar robežu… pic.twitter.com/8DBKHvEBf8

— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) February 8, 2025

Foto: Rēzeknes apakšstacijā notiek atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas

"Augstsprieguma tīklu" mājaslapā esošajā digitālajā kartē, kurā var sekot līdzi energoapgādes stāvoklim Latvijā, energosistēmas frekvence pārsvarā turas 50 hercu līmenī, ik pa laikam nedaudz paaugstinoties vai samazinoties. Eiropas elektrotīklos izmanto 50 hercu frekvenci. Maiņstrāvas frekvence norāda, cik reizes vienas sekundes laikā nosvārstās maiņstrāvas spriegums un strāvas stiprums.

Savukārt AS "Sadales tīkli" elektrības atslēgumu karte liecina, ka pašlaik Latvijā ir mazāk par desmit elektrības atslēgumiem visā valstī, kas vērtējams kā nebūtisks atslēgumu skaits.

Valsts policija paziņojumā uzsver, ka tā turpina sekot līdzi notikuma gaitai, un strādā pastiprinātā režīmā visā Latvijā. Līdz šim Baltijas valstu pieslēgšanās kopējam Eiropas energotīklam norit bez starpgadījumiem, vērtē policija.

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla notika agrā sestdienas rītā un tā ir noritējusi veiksmīgi. Pašlaik Baltijas valstis darbojas autonomā režīmā, bet rīt plānota saslēgšanās vienotā tīklā ar Eiropu.

Brīdī, kad sinhronizācija tiks pabeigta, Lietuva, Latvija un Igaunija pievienosies pasaulē lielākajam sinhronajam tīklam - Eiropai, kas aptver vairāk nekā 400 miljonus patērētāju 26 valstīs.

Līdz šim Baltijas valstis bija daļa no Krievijas kontrolētā tīkla sinhronās zonas.

Pievienošanās Eiropas tīklam nodrošinās neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas elektroenerģijas tīklu frekvences kontroli, kā arī palielinās enerģētisko drošību reģionā, skaidro AST.