![Rēzeknes apakšstacijā notiek atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas](http://f7.pmo.ee/YC2jtJRMZCaUWeGPDn0gFYJ_n7o=/1442x0/filters:format(webp)/nginx/o/2025/02/08/16643287t1h9ca6.jpg)
Baltijas valstis šodien pieslēgsies Eiropas vienotajam energotīklam, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
Baltijas valstis šodien pieslēgsies Eiropas vienotajam energotīklam, informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).
Tehnisko pārslēgšanās uzdevumu veiks Baltijas elektrosistēmas operatori - Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls", Lietuvas "Litgrid" un Igaunijas "Elering".
Līdz šim Baltijas tīklā Latvijai ar Krieviju bija viens elektrotīkla savienojums, Igaunijai - trīs savienojumi, bet Lietuvai bija trīs savienojumi ar Baltkrieviju un divi ar Krieviju Karalaučos.
Sestdien Baltijas valstis atslēdzās no Krievijas tīkla, un diennakti Baltijas valstis strādā izolētā elektroenerģijas sistēmā un veic elektroenerģijas pārvades sistēmas izolētas darbības testus. Savukārt šodien caur Lietuvas-Polijas savienojumu Baltijas valstis pieslēgsies kontinentālās Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Infrastruktūras drošības un stabilitātes stiprināšanai šī notikuma pārejas posmā, Latvija pastiprināti uzrauga Baltijas enerģētisko infrastruktūru. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sniedz atbalstu gan Valsts policijai, gan kritiskās infrastruktūras objektu turētājiem drošības pasākumu nodrošināšanai.
Ministrijā pauž, ka dabasgāzes apgādes sistēmas jaudas ir pietiekamas arī paaugstināta dabasgāzes pieprasījuma nosegšanai. Baltijas valstīm ir pietiekama vietējā elektroenerģijas ražošanas jauda un arī citi ārējie savienojumi, piemēram, "Estlink-1", "NordBalt", "LitPolink". Prognoze apstiprina jaudu pietiekamību gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā. Arī "Estlink 2" bojājums 2024.gada 25.decembrī nerada energoapgādes drošuma riskus.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Tomēr, tajā pašā laikā jāapzinās iespējamie neplānotas iejaukšanās riski saistībā ar atvienošanos no Krievijas kontrolētā energotīkla, piebilst ministrijā.
Ministrijā norādīja, ka sinhronizācija veicinās labāku Eiropas Savienības (ES) pārvades sistēmas savienojamību un tirgus integrāciju, ļaujot Baltijas elektroenerģijas sistēmām darboties saskaņā ar kopīgiem un caurskatāmiem Eiropas noteikumiem, sniedzot ieguvumus visiem patērētājiem.
Ministrijā uzsvēra, ka sinhronizācija ir būtisks notikums, kam veltīta rūpīga, sistemātiska gatavošanās vairākos līmeņos - fiziskās infrastruktūras gatavība, pārvades operatoru IT sistēmu attīstība, reģionālā sadarbība un iesaistīto pušu koordinēta rīcība nacionālā līmenī.