![Raksta foto](http://f10.pmo.ee/0PDyJKGjp1g2pG9ndPojrrskE38=/1442x0/filters:focal(325x0:1058x665):format(webp)/nginx/o/2025/02/09/16644658t1h7b42.png)
Eiropas Savienībā ieviestā Mākslīgā intelekta regula paredz virkni ierobežojumu, kas pakāpeniski stājas spēkā, tostarp arī Latvijā, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums ''Panorāma''.
Eiropas Savienībā ieviestā Mākslīgā intelekta regula paredz virkni ierobežojumu, kas pakāpeniski stājas spēkā, tostarp arī Latvijā, vēsta Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums ''Panorāma''.
Viens no aizliegumiem attiecas uz vēlmi monitorēt darbinieku vai izglītojamo emocijas. Piemēram, zvanu centru vadītāji vairs nedrīkst izmantot mākslīgo intelektu, lai analizētu darbinieku dusmas, balstoties uz tīmekļkameru vai balss atpazīšanas tehnoloģijām.
"Jūs kā darba devējs nedrīkstētu monitorēt savu nodarbināto emocijas attālinātajās sanāksmēs vai, piemēram, pieņemot darbā, jūs nedrīkstat izmantot mākslīgo intelektu, lai noteiktu emocijas," skaidro VARAM Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols.
Aizliegta arī biometriskā tālidentifikācija, kas nozīmē, ka cilvēku identitāti no videomateriāliem noteikt nedrīkst. Izņēmumi attieksies uz tiesībaizsardzības iestādēm.
Savukārt Latvijas IT nozares pārstāvji aicina ierobežojumus piemērot tā, lai tie nekavētu inovāciju attīstību.
"Eiropa šobrīd atpaliek no ASV un Ķīnas mākslīgā intelekta attīstības ziņā, un būtu jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas mazāk traucētu pētniekiem un izstrādātājiem attīstīt tehnoloģijas," norāda Latvijas IT klastera padomes priekšsēdētājs un "Tilde" biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.
Vairāk skaties LTV sižetā!