Noskaties ⟩ Azartspēļu organizētāji kompensācijās no valsts prasa 7 miljonus (2)

Uzņēmumu prasības saistītas ar 2020. gada 20.martā iebalsoto likuma pantu, kas Izložu un Azartspēļu uzraudzības inspekcijai (IAUI) uzdeva apturēt ne vien klātienes, bet arī interaktīvo azartspēļu organizēšanas licences. Šo normu 2020. gada decembrī Satversmes tiesa atcēla jau no tās pieņemšanas brīža. Liegums attālināti spēlēt azartspēles paguva darboties 63 dienas. Par tām tad arī tagad tiek prasīta kompensācija.

“Es pilnībā piekrītu Feldmana kungam par to, ka vīruss ir jāierobežo, bet jāierobežo ne tikai Covid-19 vīruss, bet arī azartspēļu vīruss (aplausi), un to vislabāk var izdarīt tad, ja aizliedz gan klātienes spēles, gan interaktīvās spēles,” tā no Saeimas tribīnes, diskutējot par priekšlikumiem likumprojektā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 2020. gada 20. martā teica ZZS Saeimas frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola.

Bija jau tuvu pusnaktij un 13. Saeima turpināja lemt par pirmajiem pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību. Visticamāk, deputāti tad pat nevarēja iedomāties, ka piecus gadus vēlāk balsojums par opozīcijas ierosinājumu valstij izmaksās miljoniem eiro, kas būs jāpārskaita kā kompensācija azartspēļu organizētājiem. “Tieši šajā laikā - cilvēkiem tomēr naudiņai būtu jāpaliek pie viņiem pašiem. Nu, nebūtu labi, ja mēs atbalstītu, ka viņiem ir iespēja to telefonā vienkārši notrallināt,” toreiz no tribīnes sacīja tā laika ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis (20.03.2020.)

Ar vienu likuma pantu deputāti aizliedza organizēt azartspēles, izņemot interaktīvās. Bet ar otru, ko ierosināja tobrīd opozīcijā esošā ZZS frakcija un divas ārpusfrakciju deputātes, Izložu un Azartspēļu uzraudzības inspekcijai (IAUI) tika uzdots apturēt arī interaktīvo azartspēļu organizēšanas licences.

Budžeta komisija, kas virzīja likumprojektu, ierosinājumu neatbalstīja, Saeimas Juridiskais birojs bija brīdinājis – lēmumam var sekot sūdzība Satversmes tiesā. Taču priekšlikumu pieņēma, jo Saeimas sēdē to atbalstīja arī deputāti no divām tolaik pie varas esošām partijām – Nacionālās apvienības un Jaunajiem konservatīvajiem.

“Jā, es domāju, ka kovida kontekstā tomēr nepazūd arī citas kategorijas, citas morālās kategorijas. Nacionālās apvienības nostāja azartspēļu jautājumā kopumā ir bijusi tāda. Droši vien, ja mums frakcija būtu informēta un būtu vairāk nepārprotamu argumentu no Juridiskā biroja par iespējamiem riskiem, varbūt balsojums būtu bijis citāds,” raidījumam “de facto” sacīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars.

Saeimas deputāte Linda Liepiņa (LPV), kas bija viena no priekšlikuma autorēm tagad neatbild uz jautājumu, vai deputātiem būtu jāuzņemas atbildība par savu balsojumu, bet vispārīgi norāda: “Es vēl joprojām domāju, ka tas, kā tiek lobētas azartspēles, mūsu valstī nes ļoti lielu ļaunumu.”

Uz pieņemtās normas pamata sekojošais liegums organizēt interaktīvās azartspēles bija laikā no 2020. gada 9. aprīļa līdz 10. jūnijam, kad ārkārtas situāciju Latvijā atcēla. Satversmes tiesa likuma normu 2020. gada decembrī pasludināja par spēkā neesošu jau no pieņemšanas brīža.

Uz šo lēmumu atsaucās arī administratīvajās tiesvedībās, kurās uzņēmumi pārsūdzēja inspekcijas lēmumus par licenču apturēšanu. Gala spriedumus šajās lietās pieņēma un tie stājās spēkā 2023. gada decembrī. “Šī lieta ir slēgta. Ar to arī pieņemtais lēmums ir atzīts par pretēju Satversmei, un šī diskusija ir beigusies, vismaz juridiski. Protams, man būtu ļoti interesants jautājums, kāpēc deputāti, piemēram, aizliedza azartspēles internetā, bet atļāva tirgot alkoholu internetā. Šis retoriskais jautājums būtu jājautā pretī,” tā sarunā ar “de facto” saka zvērināts advokāts Lauris Liepa, kurš šiem procesiem bija piesaistīts no azartspēļu industrijas puses.

Administratīvās tiesas spriedumos, kurā azartspēļu uzņēmumi vērsās pret inspekciju, pateikts, ka tās lēmums par spēļu licenču apturēšanu interaktīvajā vidē bija prettiesisks. Taču tiesa arī secināja, ka inspekcija nevarēja nepildīt Saeimas doto uzdevumu.

“Jā, tā tas ir, un tāpēc arī mēs, protams, cīnījāmies līdz pat kasācijas tiesas lēmumam, lai mēs pierādītu, ka tā nekādā ziņā nav inspekcijas lēmuma vaina, jo inspekcija bija spiesta šo lēmumu pieņemt, jo likums šādu normu uzlika, kas ir obligātā kārtā - nebija izvēles iespējas izvērtēt, vērtēt, skatīties, domāt. Nē, vienkārši bija jāaptur darbības licence,” uzsver Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne.

Viens no uzņēmumiem, “Joker LTD” kompensāciju par darbības apturēšanu - 160 tūkstošus eiro, bija iekļāvis kā prasību administratīvajā tiesvedībā. Tiesa summu pārrēķināja un par pamatotiem atzina un piesprieda valstij maksāt 107 491 eiro. To 2024. gada sākumā valsts jau samaksāja.

Seši citi uzņēmumi izmantoja iespēju pieteikt Azartspēļu uzraudzības inspekcijai zaudējumu atmaksu gada laikā pēc sprieduma. Un teju pēdējā brīdī – aizvadītā gada oktobrī un decembrī inspekcija saņēma pieteikumus par kopumā 7,3 miljoniem eiro.

“Viņi ir piesaistījuši visus iespējamos mūsu valstij pieejamos [resursus] - gan auditorkompānijas šo aprēķinu veikšanai, gan arī, protams, juridiskos birojus, lai sagatavotu šos iesniegumus. Mēs katru no tiem izskatām likumā noteiktā kārtībā. Un, bez šaubām, mēs par pamatu ņemam šo jau “Joker LTD” spriedumā tiesas pieņemto vai noteikto praksi [veicot aprēķinus],” saka Birne.

Summu pārrēķināšana ir vienīgais, kā inspekcija šajā brīdī vēl var ietekmēt situāciju.

Kā paskaidro advokāts Liepa, azartspēļu uzņēmumu pieteiktie zaudējumi sastāv no trim daļām. “Pirmā daļa ir negūtā peļņa. Tātad viss tas, ko uzņēmums būtu varējis prognozējami nopelnīt un to nevis pats uzņēmums izdomāja, bet to noteica neatkarīgi starptautiskie auditori. (..) Otrs elements, protams, bija naudas vērtības kritums un trešais elements tiesāšanās izdevumi, bez kuriem, protams, varēja iztikt, ja tūlīt pat 2020. gada beigās pēc Satversmes tiesas sprieduma, tūlīt pat valsts pārvaldei bija iespēja nekavējoties vienoties ar azartspēļu uzņēmumiem un teikt - jā, mēs redzējām Saeima kļūdījās, velkam no budžeta ārā to naudu,” saka Liepa, piebilstot, ka valsts pārvalde “izvēlējās tomēr cīnīties tiesās un prognozējami zaudēt”.

Pagaidām ir pieņemti pirmie divi lēmumi. SIA “Alfor” sākotnēji prasītā summa samazināta no 656 tūkstošiem līdz 453 tūkstošiem, bet “Olympic Casino Latvia” prasītais samazināts par aptuveni 300 tūkstošiem jeb gandrīz uz pusi. Lēmumi par izmaksām pārējiem uzņēmumiem jāpieņem līdz marta beigām.

“Tagad, ja inspekcija pieņem lēmumu, nē, tomēr nemaksāt, tas būtu absurdi, jo divreiz jau tiesa ir lēmusi, ka ir jāmaksā. Ja tomēr atbilde ir nē vai arī tā summa ir nesamērīgi maza, tad nu nekādu pārsteiguma, ka pēc šī negatīvā lēmuma uzņēmums tomēr dosies uz tiesu,” saka Liepa.

Jau zinot, cik galu galā valstij varētu izmaksāt deputātu tā laika lēmums, neraugoties uz Juridiskās komisijas brīdinājumu, politiķu balsīs arī šodien īpašu nožēlu nedzird. Daudz vairāk izskan apņēmība atrast veidu, kā mazināt izmaksu ietekmi uz budžetu jau citādā veidā.

Tagad ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) saka: “Katrā ziņā es neuzskatu, ka es kaut kur būtu kļūdījies, otrreiz darīt tieši tāpat. Un te ir jāvērtē tieši tiesu argumentācija, kāpēc viņi ir uzskatījuši, ka tā nedrīkstēja darīt? Ja tā nedrīkstēja, tad jāskatās cits risinājums. Bet, ja nozare izvēlējusies šādu virzienu, tad viņiem arī pašiem jārēķinās ar konsekvencēm otrā virzienā no mūsu puses, jo mēs negrasāmies šeit ieturēt tādu pozīciju, ka mēs ar to vienkārši samierināmies.”

Līdzīgi norāda šobrīd opozīcijā strādājošais Māris Kučinskis (AS), kurš arī bija viens no priekšlikuma autoriem: “Tādā gadījumā likuma devējam ir jāpastrādā ar likumu un šīs summas ir jādabū atpakaļ budžetā. Jūs saprotat, ko es ar to domāju? Es domāju, ka pietiekoši maigi ir vēl likumdošana pret azartspēlēm. Un nu ja reiz valsts ir samaksājusi, tad valstij ir jāatgūst. Ja Saeima, kopumā jau Saeima visa, tā kādreiz balsojusi, tad Saeimas uzdevums ir atgūt naudu.”

Politiķi vēl neprecizē, kā tieši to plāno darīt. Aizvadītajā gadā ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm bija kopumā 154 miljoni eiro. Bet šo spēļu organizētāji valsts budžetā pērn speciālā nodokļa veidā ieskaitīja 18,4 miljonus. (IAUI dati). Atļauja organizēt interaktīvās azartspēles 2024. gadā bija 17 komersantiem.