![Elektrības vadi. Ilustratīvs attēls](http://f7.pmo.ee/KPDjhWjIt-iuZ5ZMuckBegWMcIk=/1442x0/filters:format(webp)/nginx/o/2023/08/26/15551557t1hfa08.jpg)
Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla nav palielinājusi elektroenerģijas cenu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla nav palielinājusi elektroenerģijas cenu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
"Ir pozitīvas tendences," teica Melnis, norādot, ka, piemēram, pirmdien elektroenerģijas cena ir lētāka nekā pirms nedēļas.
Tostarp ministrs norādīja, ka "Nord Pool" biržā pirmdien elektroenerģijas vidējā cena Latvijā ir 146 eiro par megavatstundu (MWh), kamēr pirms nedēļas, 3.februārī, elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija 154 eiro par MWh.
Vienlaikus "Nord Pool" biržā pieejamā informācija arī liecina, ka piektdien, 7.februārī, elektroenerģijas vidējā cena Latvijā bija 119 eiro par MWh, sestdien, 8.februārī, tā bija 63 eiro par MWh, bet svētdien, 9.februārī, tā bija 128 eiro par MWh.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Baltijas valstīm pieslēdzoties Eiropas vienotajam energotīklam, nekādi fiziski drošības apdraudējumi Latvijā netika konstatēti, intervijā Latvijas Radio pavēstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).
Neraugoties uz to, ka pirms šīs pārslēgšanās sabiedrībā valdīja pamatotas bažas par drošības incidentu iespējamību, dienestiem strādājot ciešā sadarbībā 24 stundu režīmā, nekas tāds netika konstatēts.
Vaicāts, vai tiešām netika fiksēts pilnīgi neviens aizdomīgs gadījums, piemēram, kāds nepazīstams drons, Kozlovskis atzina, ka viens gadījums gan bija, bet tas pirmšķietami noteikti neesot saistīts ar elektrotīklu pārslēgšanu, un šajā gadījumā persona esot aizturēta. Konkrētais incidents noticis Inčukalnā, kur ir izveidota pazemes gāzes krātuve.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" atzina, ka brīvdienās kritiskās infrastruktūras un citu objektu tuvumā tika
fiksēti dažādi pārkāpumi, kas gan nav traktējami kā izteikti sabotāžas mēģinājumi, tomēr uz tiem bija jāreaģē.
"Tie paši bezpilota gaisa kuģi kaut kur parādās. Cilvēki dažādu iemeslu dēļ mēģina, kā saka, novērot apkārtni vai nu savās privātās interesēs vai kādās citās, tai skaitā nevar izslēgt izlūkošanas interesi, un vienlaikus tas vienmēr ir jāpārbauda - jāstrādā un jāspēj gan identificēt pilotu, gan neitralizēt drona darbību," televīzijā skaidroja Ruks.
Ministrs informēja, ka brīvdienās tika monitorēta arī informatīvā telpa, kurā saistībā ar elektrotīklu pārslēgšanu, protams, bija vērojama dezinformācija, taču nenotika nekas pārsteidzošs.
Viņš piebilda, ka iekšlietu dienesti joprojām strādā pastiprinātā režīmā, jo apzinās, ka hibrīdā kara apstākļos naidīgo valstu vēlme kaitēt Latvijai ir gana liela.