Tramps: Ukraina kādu dienu var būt Krievija (27)

"Viņi var vienoties. Viņi var nevienoties. Viņi kādu dienu var būt Krievija, viņi kādu dienu var nebūt Krievija," intervijā televīzijas kanālam "Fox News" izteicās Tramps. "Taču mēs tur ieguldīsim visu to naudu, un es to vēlos atgūt."

"Un es viņiem teicu, ka vēlos ekvivalentu, piemēram, retzemju metālus 500 miljardu dolāru vērtībā," sacīja Tramps. "Un viņi būtībā piekrita to darīt, lai vismaz mēs nejustos stulbi."

Tramps pirmdien arī apstiprināja, ka drīzumā uz Ukrainu nosūtīs savu īpašo sūtni Kītu Kellogu, kura uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus karadarbības apturēšanai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien Minhenes drošības konferencē tiksies ar ASV viceprezidentu Dž. D. Vensu, ziņu aģentūrai AFP apliecināja Zelenska preses sekretārs Serhijs Nikiforovs.

Savukārt Kellogs ieradīsies Ukrainā 20.februārī, sacīja avots Zelenska birojā.

Zelenskis pirmdien paziņoja, ka tikšanās ar Trampu tiek organizēta, lai gan datums vēl nav noteikts, savukārt Tramps pagājušajā nedēļā sacīja, ka tuvākajās dienās, iespējams, tiksies ar Zelenski, bet noliedza iespēju, ka pats varētu doties uz Kijivu.

Kā sestdien vēstīja laikraksts "New York Post", Tramps izdevumam teicis, ka esot runājis pa tālruni ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai apspriestu konflikta izbeigšanu Ukrainā.

Krievijas diktators Trampam teicis, ka "vēlas, lai cilvēki pārstātu mirt".

Minhenes drošības konferences organizatori pirmdien apstiprināja, ka Zelenskis piedalīsies 14.-16.februāra samitā.

ASV delegācijas sastāvā būs ASV valsts sekretārs Marko Rubio, kā arī Kellogs un Venss, Berlīnē preses konferencē paziņoja konferences priekšsēdētājs Kristofs Heisgens.

Krievijas valdības pārstāvji konferencē nepiedalīsies, norādīja Heisgens.

Vienlaikus izskanējušas ziņas, ka Trampa administrācija gatavo plānu, kas paredz pārliecināt sabiedrotos Eiropā aktīvāk iepirkt ASV ieročus Ukrainai pirms iespējamām miera sarunām ar Maskavu.

Tas var kļūt par alternatīvu tiešai ASV militārai palīdzībai un stabilu bruņojuma piegāžu garantiju.

Ja plāns tiks oficiāli noformēts, tas dos Ukrainai papildu garantijas par stabilām ieroču piegādēm, kas ir kritiski svarīgi, pastāvot bažām par iespējamu ASV politikas maiņu Trampa vadībā.

Ukrainas līderi bažījas, ka jaunā ASV administrācija var ierobežot palīdzību Ukrainai, sevišķi ņemot vērā Vašingtonas nodomus samazināt savus izdevumus karam un deleģēt lielāku atbildību Eiropas valstīm.

Eiropas valstis istenoja amerikāņu ieroču iepirkumus Ukrainai jau Džo Baidena prezidentūras laikā, un tagad šī prakse var gūt jaunu impulsu. Ir gaidāms, ka Trampa administrācijas pārstāvji, tai skaitā Trampa īpašais sūtnis Kīts Kellogs, šonedēļ piedalīsies Minhenes Drošības konferencē, kur tiks apspriestas turpmākās ieroču piegādes.

Tiek apspriesti dažādi varianti, kas ļautu turpināt militāro atbalstu Kijivai, netērējot ievērojamus ASV līdzekļus. Vašingtonas pārstāvji atzīmē, ka ekonomiskais izdevīgums no bruņojuma eksporta ir svarīgs faktors Savienotajām Valstīm, un aicina Eiropu aktīvāk piedalīties militārās palīdzības Ukrainai finansēšanā.

Trampa administrācija izskata jautājumu par Ukrainas atbalstam paredzēto finansiālo izdevumu pārdali un uzsver nepieciešamību Eiropas sabiedrotajiem vairāk piedalīties Kijivas nodrošināšanā ar visu nepieciešamo cīņas turpināšanai pret Krieviju. ASV amatpersonas uzsver, ka konflikta nākotnei ievērojamā mērā jābūt atkarīgai no Eiropas atbalsta.

Ukrainas vēstniecība Vašingtonā vēl nav komentējusi šo iniciatīvu.