/nginx/o/2025/02/11/16647928t1h1002.jpg)
Pagājušās nedēļas nogalē Latvijas Televīzijas raidījumā “De facto” bija kāds absolūti ģeniāls sižets. Vārdu sakot – izrādās, ka Rīgas pašvaldība gadā vairāk nekā 300 tūkstošus eiro tērē, lai aprūpētu dzīvniekus, kuriem nav saimnieku, kā arī savvaļas dzīvniekus. Iedzīvotāji pamana kādu cietušu dzīvnieku, ziņo par to atbildīgajiem dienestiem, un tie nu tad sūta kādu glābt nabaga kustoni.
Taču izrādās, ka cietušo dzīvnieku vidū lielākais vairums ir nevis suņi un kaķi, kā to pirmšķietami gribētos pieņemt, bet gan savvaļas dzīvnieki, no kuriem 80% bijuši putni. Tā nu pagājušajā gadā pašvaldība centusies izglābt 711 putnus un tas izmaksājis 83 tūkstošus eiro jeb vidēji 116 eiro uz putnu.
Un runa nav par sasirgušu melno stārķu vai kaut vai parasto stārķu ārstēšanu un atgriešanu atpakaļ savvaļas dzīvē. Nebūt nē. Pārsvarā tiek ārstēti zvirbuļi, vārnas, baloži un kaijas. Gan jau kāds putnu draugs tūdaļ aizies ar sirdi, tomēr teikšu tā – pilsētās šie ir parazītdzīvnieki un miskastnieki. Būtībā šis ir pussoļa attālumā no tā, lai sāktu glābt savainotas peles un žurkas. Tas ir līdzvērtīgi stulbi.
/nginx/o/2021/12/01/14234168t1hddff.jpg)