Eiropas Cilvēktiesību tiesa pētīs, vai Latvija pārkāpusi spīdzināšanas aizliegumu (12)

LETA iepriekš vēstīja, ka lieta "H.M.M. un citi pret Latviju" saistīta ar Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu uz Eiropas Savienības ārējām drošībām. Lietā 26 personas - iesniedzēji - apgalvo, ka viņi atstumti no Latvijas robežas.

Ārlietu ministrijā skaidro, ka lieta saistīta ar notikumiem, kas Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma dēļ risinājās Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, sākot no 2021.gada 10.augusta.

Šīs personas sūdzējušās par iespējamiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem, tostarp spīdzināšanas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās aizliegumu, kā arī ārvalstnieku kolektīvās izraidīšanas aizliegumu.

Tāpat daļa iesniedzēju, atsaucoties uz viņu turēšanu aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", sūdzas par aizturēšanas pamatotību un aizturēšanas tiesiskuma kontroles pārkāpumu.

Latvijas intereses ECT sēdē pārstāvēs Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola, koordinējoties ar Iekšējās drošības biroja, Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes deleģētajiem pārstāvjiem, kuri ir iekļauti Latvijas delegācijas sastāvā.

Lietā trešās puses statusā ir iesaistījušās deviņas valstis - Bulgārija, Čehija, Dānija, Horvātija, Igaunija, Lietuva, Norvēģija, Polija un Somija. Tāpat lietā trešās puses statusā iesaistījies Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos, nevaldības organizācija "Amnesty International" un Centrāleiropas Universitātes Demokrātijas institūta Juridiskā klīnika.

Lietu "H.M.M. un citi pret Latviju" izskatīs vienā dienā ar lietām "C.O.C.G. un citi pret Lietuvu" un "R.A. un citi pret Poliju", kurās Latvija ir iesaistījusies trešās puses statusā. Visas trīs lietas ir saistītas ar situāciju uz Eiropas Savienības ārējām robežām ar Baltkrieviju un Baltkrievijas īstenoto hibrīduzbrukumu.