Valsts domes deputāti Irina Jarovaja un Vasīlijs Piskarevs ierosinājuši konfiscēt īpašumu, kas iegūts "noziedzīga nodarījuma" rezultātā. Iniciatīvas autori tās aktualitāti pamatoja ar "valsts drošības un Krievijas interešu aizsardzību".
Laikraksta "Kommersant" aptaujātie eksperti ir pārliecināti, ka Kriminālkodeksa grozījumu mērķis ir nošķirt atbildību tiešsaistes komentētājiem un profesionāļiem, kas par savu darbu saņem samaksu, tas ir, žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem, juristiem, politiķiem, aktīvistiem un zinātniekiem.
Advokāts Dmitrijs Agranovskis brīdina, ka drīzumā no administratīvā kodeksa uz kriminālkodeksu tiks pārcelti visi tie panti, kas nodrošina tā dēvēto Krievijas nacionālo drošību.
Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu un armijas "diskreditāciju".
Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, Krievijas zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
Krievijā ilgu laiku pat bija aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji bija spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".