Apšauba Rinkēviča priekšlikumu Mākslīgā intelekta centram dot tiesības veidot "regulatīvo smilškasti"

"Regulatīvo smilškaste" būtu īpašu vide, kurā var nepiemērot noteiktas normatīvo aktu prasības, lai veicinātu mākslīgā intelekta sistēmu izstrādi un testēšanu.

Rinkēviča padomniece Kristīne Līce skaidroja, ka tas pēc būtības būtu šaurs izņēmums no spēkā esošajām likuma prasībām, lai drošā vidē varētu testēt mākslīgā intelekta sistēmas. "Citiem vārdiem sakot, gana drosmīga konstrukcija, kas ļautu piesaistīt speciālistus no Latvijas un ārvalstīm, kuri vēlas attīstīt jaunas mākslīgā intelekta sistēmas," sprieda prezidenta pārstāve.

Mākslīgā intelekta asociācijas pārstāvis piebilda, ka pētniecība nevar notikt turpat, kur notiek komercdarbība. Līdzīgi uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa, sakot, ka "smilškastes" izveide būtu priekšnoteikums, lai varētu īstenot mērķus, kādēļ Mākslīgā intelekta centrs tiek veidots.

Deputāts Ģirts Valdis Kristovskis (JV) pauda nesapratni, kurš likums šobrīd traucē nozarei "spēlēties smilškastē". Viņaprāt, tagad šaurai grupai tiks dotas tiesības neņemt vērā normatīvo aktu prasības, turklāt beztermiņa laiku.

Saeimas jurists kritizēja, ka uz otro lasījumu likumprojektā, kuru izskata steidzamības kārtā, tiek iesniegts priekšlikums, kas ir "fundamentāls". Ideja esot laba un revolucionāra, bet, ņemot vērā, ka sākotnēji tāda iecere nebija iestrādāta likumprojektā, parlamenta juristu ieskatā, mainās likumprojekta faktiskie apstākļi, būtu jāveic padziļināta izpēte un likumprojektu vajadzētu skatīt trīs lasījumos, pauda juristi.

"Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka pauda, ka "regulatīvās smilškastes" izveidi var raksturot kā drosmīgu inovāciju, bet viņa to raksturotu kā lielu pārgalvību. Kažoka aicināja apzināties, kā atkāpšanās tiesības no likumiem veicina drošības un cilvēktiesību riskus.

Savukārt Datu valsts inspekcijas pārstāve pauda uzskata, ka ir ļoti nepieciešama kontrolēta "smilšukastes" vide, kas palīdzētu labāk izprast mākslīgā intelekta ietekmi un datu aizsardzības prasību ievērošanu.

Saeimas komisija līdz šim ir izskatījusi pusi priekšlikumu likumprojekta papildināšanai, un darbu turpinās trešdien, 12.februārī.

Likumprojekta mērķis ir veicināt "uzticama un droša mākslīgā intelekta pielietošanu sabiedrības labā produktivitātes un konkurētspējas celšanai".

Mākslīgā intelekta centra darbības fokusā būs sekmēt praktisku mākslīgā intelekta pielietošanu un nacionālo spēju izveidi ar mākslīgo intelektu saistītu risku vadību un prevenciju. LNMIC pārvaldīs mākslīgā intelekta radītos riskus demokrātijas integritātei, privātumam un cilvēku tiesībām.

Mākslīgā intelekta centrs tiks veidots kā nodibinājums, sadarbojoties universitātēm, uzņēmumiem un valsts pārvaldei. Proti, valsts būs viens no dibinātājiem, un centra darbinieki nebūs valsts amatpersonas. Nodibinājumā sadarbosies trīs puses - valsti pārstāvēs Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), zinātni pārstāvēs Latvijas Universitāšu asociācija, savukārt industriju - Latvijas Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju asociācija (LIKTA), iepriekš atbildīgajā komisijā skaidroja ministre Inga Bērziņa (JV).

Plānots, ka LNMIC struktūru veidos centra padome, centra valde jeb centra direktors, kas veiks biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās valdes funkcijas, un centra sekretariāts.

Centra padome pildīs pārraudzības un konsultatīvās funkcijas, tostarp pārraudzīs valdes darbu. Padomi vadīs padomes priekšsēdētājs. Tāpat likumprojekts paredz, ka centra padomi izveido dibinātāji ne vairāk kā deviņu locekļu sastāvā, iekļaujot tajā padomes priekšsēdētāju. Centra izpildinstitūcija būs centra direktors, kuru amatā apstiprinās centra padome. Padomes locekļi atalgojumu nesaņems.