Atsakās no Covid-19 laikā noteiktās prasības veikt regulārus gaisa kvalitātes mērījumus skolās

Kā skaidro ministrijā, uzdevums veikt grozījumus noteikumos par higiēnas prasībām izglītības iestādēs tika uzdots Covid-19 pandēmijas laikā, lai mazinātu infekcijas izplatīšanās iespējas.

Visās valsts un pašvaldību dibinātajās vispārējās un speciālās izglītības iestādēs, kā arī profesionālās izglītības iestādēs līdz 2022.gada maija beigām tika uzstādīti gaisa kvalitātes mērītāji atbilstoši klašu komplektu un mācību grupu skaitam. Kopumā kopš 2022.gada uzstādīti ap 14 000 sensoru gaisa kvalitātes noteikšanai ar līgumu uz diviem gadiem, un daļa no tiem vairs netiek lietoti.

Lai gan iepriekš tika pieņemts, ka augsts CO2 līmenis liecina arī par kaitīgu vielu, kā arī vīrusu pārmērīgu koncentrāciju izglītības iestāžu telpās, VM secinājusi, ka daudz būtiskāk par mērījumu veikšanu ir ievērot, lai netiktu pārsniegts telpas platībai optimālais izglītojamo skaits, un lai telpa tiktu regulāri un pareizi vēdināta.

Kā liecina Veselības inspekcijas (VI) īstenotā izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījuma laikā veiktais ogļskābās gāzes monitorings skolās, Pasaules Veselības organizācijas rekomendētais vidējais CO2 līmenis 1000 daļiņas uz miljonu (ppm) netiek pārsniegts vien 17% mācību telpu, savukārt gaisa apmaiņa jeb ventilācijas kvalitāte vērtējama kā slikta 27% mācību telpu.

Pētījums apstiprina, ka ventilācijas efektivitāte ir komplekss jēdziens, jo ietver tādus aspektus kā izglītojamo skaits, mācību telpas lielums, laiks, kas bez pārtraukuma aizvadīts telpā, ventilācijas sistēma un vēdināšana.

Šobrīd VI izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums vēl turpinās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Turpinot noteikt konkrētu gaisa kvalitātes rādītāju, būtu jānodrošina tā regulāra (ikdienas) mērīšana, kam nepieciešamas atbilstošas ierīces, kā arī jāveido jauns kontroles mehānisms šādas prasības izpildes uzraudzībai, kas veidotu papildu slogu, norāda VM.

Lai arī turpmāk pastāvīgi uzturētu visu 14 000 sensoru darbību un datu pieejamību, būtu nepieciešams papildu finansējums. Šajā sakarā jāņem vērā arī skolu tīkla reforma, kuras gaitā daudzas skolas tiek slēgtas vai reorganizētas, kā arī neprognozējamās pašvaldību reformas, kas var mainīt skolas piederību konkrētai pašvaldībai, norāda ministrijā.

Tāpēc šādā situācijā nebūtu lietderīgi prasīt ieguldīt investīcijas gaisa kvalitātes mērītāju iegādē vai uzturēšanā, secina VM.