Dzelzceļa nozare reformas priekšā: EDzL plānots integrēt "Latvijas dzelzceļa" koncernā (2)

Vienlaikus reforma paredz LDz koncerna meitas uzņēmumu konsolidāciju. Plānots, ka SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz loģistika" pievienotu SIA "LDz Cargo", lai stiprinātu uzņēmuma konkurētspēju un mazinātu administratīvās izmaksas.

Tāpat tiks vērtēta arī nepieciešamība izdalīt apvienoto SIA "LDz Cargo" no LDz koncerna kā atsevišķu valsts kapitālsabiedrību, lai nodrošinātu pilnīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju funkciju atdalīšanu, informē SM.

SM norāda, ka dzelzceļa nozares reforma paredz būtiskas pārmaiņas nozares pārvaldībā, kas ļaus efektīvāk izmantot resursus un samazināt administratīvās izmaksas, vienlaikus sakārtojot nozares pārvaldības un finansējuma modeli, kā arī atrisinātu jautājumu par "Rail Baltica" infrastruktūras pārvaldītāju.

Patlaban dzelzceļa infrastruktūras pārvaldību veic LDz, savukārt EDzL atbildībā ir jaunas "Rail Baltica" dzelzceļa infrastruktūras izveide.

SM ieskatā, lai Eiropas standarta infrastruktūru sekmīgi integrētu esošajā dzelzceļa sistēmā, optimāls risinājums ir pakāpeniska uzņēmumu konsolidācija, kuras rezultātā tiktu veikta pilnīga EDzL integrācija LDz koncernā.

Ministrijā atzīmē, ka, veidojot jaunu nākotnes Latvijas dzelzceļa sistēmas mugurkaulu - "Rail Baltica", nepieciešama cieša mijiedarbība starp "Rail Baltica" attīstītājiem un esošās 1520 milimetru (mm) infrastruktūras pārvaldītāju, tostarp kontekstā arī ar plašāka mēroga migrāciju uz 1435mm tālākā nākotnē.

SM kā būtiskākos ieguvumus EDzL integrēšanai LDz koncernā min stiprinātu korporatīvo pārvaldību - labākās prakses ieviešanu uzņēmumu pārvaldībā un stratēģisko koordināciju, tostarp labāko speciālistu konsolidāciju un zināšanu pārnesi. Tāpat plānots centralizēt atbalsta funkcijas, piemēram, plānošanu, finanšu vadību, informāciju tehnoloģiju (IT) atbalstu, juridiskos pakalpojumus un iepirkumu organizēšanu. Pēc ministrijā teiktā, šie un citi aspekti ilgtermiņā radīs iespēju efektīvāk izmantot valsts budžeta investīcijas dzelzceļa nozarē.

Vienlaikus reforma paredz LDz koncerna meitas uzņēmumu konsolidāciju. Pēc SM teiktā, patlaban izkliedētā dzelzceļa uzņēmumu struktūra rada dublēšanos un papildu izmaksas, kas traucē efektīvai nozares pārvaldībai. Integrācija nodrošinās augstāku sinerģijas un efektivitātes līmeni, samazinās administratīvās izmaksas un veicinās vienotu infrastruktūras pārvaldību.

Reformas laikā plānots optimizēt lēmumu pieņemšanas procesus, uzlabot resursu sadalījumu un nodrošināt vienotu pieeju dzelzceļa attīstībai Latvijā. Tāpat paredzēts stiprināt stratēģisko koordināciju un uzlabot investīciju piesaisti nozares attīstībai.

Lai nodrošinātu pilnīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāju funkciju atdalīšanu, tiks vērtēta arī nepieciešamība izdalīt apvienoto SIA "LDz Cargo" no LDz koncerna kā atsevišķu valsts kapitālsabiedrību. Šī reforma būtiski pārstrukturēs nozares institucionālo ietvaru, kas ļaus modernizēt infrastruktūras attīstību un veicinās ilgtspējīgu dzelzceļa sistēmu Latvijā, norāda SM.

SM ir kapitāla daļu turētāja 14 uzņēmumos transporta un sakaru nozarē. Tādējādi sadrumstalotā pārvaldība traucē gan būtisku investīciju piesaistei un ilgtspējīga finansējuma modeļa izstrādei, gan arī ierobežo sadarbību un koordināciju starp nozares kapitālsabiedrībām. Lai novērstu funkciju dublēšanos, uzlabotu kopējo transporta sistēmas efektivitāti un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, kā arī mazinātu ietekmi uz vispārējo valdības budžeta bilanci, transporta nozarē ir nepieciešami būtiski pārvaldības uzlabojumi.

SM kā vienu no risinājumiem min vairāku sauszemes transporta nozares kapitālsabiedrību, kas darbojas dzelzceļa un autoceļu jomās, konsolidāciju.

Ministrija turpinās vērtēt arī citu satiksmes nozares kapitālsabiedrību optimizācijas un restrukturizācijas iespējas, lai uzlabotu investīciju piesaistes procesus, pārskatīt satiksmes nozares finansējuma modeli un paradīt to ilgtspējīgu, mazināt nepieciešamību pēc valsts budžeta līdzekļu finansējuma, kā arī sekmēt sadarbību un koordināciju starp satiksmes nozares kapitālsabiedrībām.

Jau ziņots, ka 2023.gadā LDz koncerna apgrozījums bija 263,529 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2022.gadā, taču koncerns cieta 3,231 miljona eiro zaudējumus.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".

Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

EDzL ir valstij pilnībā piederoša kapitālsabiedrība, un tās pamatkapitāls ir 4,445 miljoni eiro.