"airBaltic" pagaidu padome uzsāks darbu ar uzņēmuma darbības analīzi

Komentējot, vai jaunā pagaidu padome vērtēs "airBaltic" valdes sniegumu, Martinovs norādīja, ka patlaban tas nav prioritārs jautājums, jo pirms tiek izskatīti šie jautājumi, primāri ir nepieciešams iedziļināties uzņēmuma darbībā un izvērtēt galvenos lokus, tad arī tikšot izdarīti visi secinājumi.

"Jebkurā gadījumā padome kopīgi izvērtēs pārmaiņas, ja tādas būs nepieciešamas. Padome aktīvi iesaistīsies un darīs visu nepieciešamo, lai sasniegtu "airBaltic" stratēģiskos mērķus," sacīja Martinovs.

Viņš norādīja, ka "airBaltic" stratēģiskie mērķi nav mainījušies - tas ir veiksmīgs akciju sākotnējais publiskais (IPO) piedāvājums un privātu investoru piesaiste, kā arī darījuma pabeigšana ar "Lufthansa Group".

Komentējot padomes galvenos mērķus, viņš sacīja, ka ir jānodrošina augstākā līmeņa korporatīvā pārvaldība, kā arī jāstrādā pie risku pārvaldības sistēmas nostiprināšanas. "Galvenais uzņēmējdarbības mērķis ir finanšu mērķu sasniegšana un, ņemot vērā šī brīža izaicinājumus, ir jāstrādā pie izdevumu kontroles," uzsvēra Martinovs.

Viņš pauda, ka stāšanās pagaidu padomes priekšsēdētāja amatā, protams, ir izaicinājums, bet viņš to pieņem ar augstu atbildības sajūtu, lai palīdzētu uzņēmumam sasniegt stratēģiskos mērķus.

TVNET jau ziņoja, ka "airBaltic" pagaidu padomē, otrdien, 11.feburārī, par padomes pagaidu priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Martinovs, bet par pagaidu padomes locekli - Zviedrijas lidostu operatorkompānijas "Swedavia" padomes loceklis Lars Midlands, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Darbu "airBaltic" padomē padomes locekļa amatā saglabā arī mazākuma akcionārs, Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens.

Martinova kompetence "airBaltic" padomē ietvers finanšu pārvaldību, investīciju stratēģijas un kapitāla piesaisti. Savukārt Midlands ir ievēlēts par uzņēmuma padomes locekli, sniedzot savu ekspertīzi aviācijas operāciju vadībā un stratēģiskajā plānošanā.

SM valsts sekretārs Andulis Židkovs apstiprināja, ka līdz ar jaunās pagaidu padomes iecelšanu amatos pirmdien, 10.februārī, amatus atstāja līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks un padoms locekļi Andris Liepiņš un Kaspars Ozoliņš, lai gan "Firmas.lv" pieejamā informācija liecina, ka amatos atcelti Vasks un Ozoliņš.

Židkovs informēja, ka atbilstoši likumam pagaidu padome darbojas līdz vienam gadam, bet "airBaltic" stratēģiskajam investoram "Lufthansa Group" arī tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē. "Līdz ar to padomes sastāvs mainīsies tuvāko mēnešu laikā," piebilda Židkovs.

Viņš skaidroja, ka atbilstoši normatīviem SM ir jāorganizē konkurss jeb atlase uz valsts nominētajam vietām padomē, tādēļ divi valsts nominētie pārstāvji padomē darbosies līdz būs atrasti pastāvīgi padomes locekļi.

Jau ziņots, ka 29.janvārī tika panākta vienošanās starp SM, "airBaltic" un "Lufthansa Group", kas paredz "Lufthansa" grupas investīcijas "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību, kā arī investoram tiks nodrošināta vieta "airBaltic" padomē. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Tāpat otrdien, 11.februārī, akcionāru sapulcē apstiprināts, ka "airBaltic" pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka "airBaltic" pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

"airBaltic" auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.