Infografika ⟩ KUI rezultāti pilnībā neatspoguļo reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā, uzsver KNAB

KNAB pēc sākotnējās iepazīšanās ar jaunākajiem KUI rezultātiem secinājis, ka Latvijas rādītāji salīdzinājumā ar 2023.gadu ir pieauguši sešos no desmit KUI izmantotajiem avotiem. Tostarp Latvija savu pozīciju jaunākajā KUI uzlabojusi "Bertelsmann Foundation Transformation Index" avota analīzē. Šis avots atklāj, ka Latvija ir viena no Eiropas līderēm trauksmes celšanas mehānisma izveidē un regulējuma izstrādē.

Latvija jaunākajā KUI ieguvusi kopumā 59 punktus, ierindojoties 38.vietā starp visām vērtētajām valstīm un teritorijām. Savukārt starp vērtētajām Eiropas Savienības valstīm Latvija nemainīgi kopš iepriekšējā perioda ieņem 14. vietu, apsteidzot tādas valstis kā Čehija, Polija un Itālija, norādīja KNAB.

Lai izprastu un varētu izdarīt visaptverošus secinājumus par faktoriem, kas varētu būt veicinājuši kāpumu un kritumu noteiktos KUI skatītajos avotos, KNAB veiks veidojošo rādītāju padziļinātu analīzi.

KNAB uzskata, ka KUI ir tikai viens no veidiem, kā salīdzināt korupcijas uztveri dažādās valstīs, tādēļ pēc KUI rezultātiem nevar objektīvi vērtēt reālo situāciju korupcijas jomā Latvijā.

Neskatoties uz to, ka lielākā daļa KUI veidojošo avotu dati var uzrādīt pozitīvu tendenci, gala rezultātu var ietekmēt vien viena rādītāja straujās izmaiņas, proti, lejupslīde, norādīja KNAB.

KUI atspoguļo privātā sektora subjektīvo uztveri par korupcijas klātbūtni valsts pārvaldē pirms viena vai diviem gadiem, aptverot plaša spektra tematus - ekonomiskos procesus, tostarp inflāciju, ēnu ekonomiku un nodokļu politiku, tiesvedības un to ilgumus, sodu efektivitāti, investīciju vidi, politisko kultūru, pieņemtos normatīvos aktus, uzsvēra KNAB.

KNAB ieskatā, lai uzlabotu Latvijas pozīcijas KUI, nepietiek tikai ar KNAB un citu tiesībsargājošo iestāžu, kas izmeklē koruptīvus noziedzīgus nodarījumus, rezultatīvo rādītāju pieaugumu. Vienlīdz svarīga ir arī nozaru atbildīgo institūciju un privātā sektora iesaiste cīņā ar korupciju. Pretkorupcijas jautājumiem un lēmumiem, kas vērsti uz korupcijas mazināšanu, jābūt izvirzītiem starp politikas veidotāju prioritātēm, uzsvēra KNAB. Savukārt valsts pārvaldes institūcijām jārīkojas tā, lai korupcijas ierobežošanas un mazināšanas aktivitātes būtu sistemātikas un veiktas riskos balstītā pieejā, nevis formālas.

KNAB patlaban sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertu atbalstu turpina izstrādāt Latvijai īpaši pielāgotu nacionālo korupcijas risku novērtēšanas metodoloģiju, kas cita starpā paredzēs ieteikumus slēptu korupcijas risku noteikšanai. Tāpat tiek izstrādāta metodoloģija publiskas personas institūciju iekšējo pretkorupcijas kontroles sistēmu kvalitātes novērtēšanai un pārskatīta interešu konflikta novēršanas regulējuma atbilstība mūsdienu situācijai. KNAB saredz, ka šo aktivitāšu īstenošana varētu palīdzēt straujākas pozitīvās dinamikas sasniegšanai.

Līdztekus tam KNAB aktīvi piedalās pretkorupcijas jomas normatīvo aktu izstrādē un pilnveidošanā, kā arī veic citas darbības pretkorupcijas jomā. Tai skaitā iestāde strādā pie nākamā perioda Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna izveides, norādīja birojā.

Vienlaikus KNAB norādīja, ka aizvien atbalsta nepieciešamību paredzēt kriminālatbildību fiziskām personām, kas īstenojušas uzņēmumu aizliegtas vienošanās publiskajos iepirkumos.

Papildus izceļams, ka KNAB piekrīt biedrības "Sabiedrība par atklātību - Delna", kas ir "Transparency International" Latvijas nodaļa, publiski paustajam viedoklim par nepieciešamību iesaistītajām pusēm īstenot sistemātiskus un uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, lai uzlabotu politisko godprātību, mazinātu publiskās naudas izšķērdību un sarunāšanu publiskajos iepirkumos, kā arī palielinātu biznesa godprātību un uzņēmēju izpratni par korupcijas izpausmes formām privātajā sektorā.

Jau ziņots, ka "Transparency International" publicētajā jaunākais KUI Latvijas rādītājs, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, pēdējā gada laikā ir pasliktinājies. Līdz ar to Latvijai nav izdevies sasniegt Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam nosprausto mērķi.

2024.gada KUI Latvijas rezultāts ir pazeminājies par vienu punktu, atkārtoti sasniedzot 59 punktus jeb 2021. un 2022.gada līmeni. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas rezultāts ir svārstījies robežās no 55 līdz 60 punktiem, neuzrādot stabilu ilgtermiņa izaugsmi.

Kā uzsver "Delna", Latvijas jaunākais rezultāts skaidri parāda to, ka nav izdevies sasniegt mērķi - 2024.gadā KUI iegūt 64 punktus, kā arī ir ļoti apšaubāms, ka 2027.gadā izdosies iegūt noteiktos 67 punktus.

Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur rezultāts šogad ir krities.

Latvijas KUI rādītājs 2023.gadā bija 60, 2022. un 2021.gadā - 59, 2020.gadā - 57, 2019.gadā - 56, 2018. un 2017.gadā 58 punkti, bet pirms tam tas bija zemāks.