Pētījumi parāda pamatprincipu, ka 4 dienu darba nedēļa ir iespējama, kā arī to, ka darba stundu skaits nedēļā var tikts samazināts, neietekmējot darba produktivitāti un uzņēmumu apgrozījumu. KANTAR 2023. gada pētījums apstiprināja, ka 41% darbinieku pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojuši kādas “izdegšanas” pazīmes. Proti, arī veselības stāvoklis norāda uz to, ka esošais darba laika regulējums nav atbilstošs mūsdienu dzīves ritmam.
LBAS norāda, ka to, kā darbinieki strādāja, kādi bija pienākumi, apstākļi, kādos strādāja pirms 22 gadiem, kad tika pieņemts esošais Darba likums, nevar salīdzināt ar mūsdienām. Darba temps un apstākļi ir būtiski mainījušies, līdz ar to arī normatīvajam regulējumam ir jāmainās. Darba laika samazināšana palielinās darbinieku produktivitāti, darbinieku apmierinātību, uzlabos darba procesu efektivitāti, mazinās sieviešu diskrimināciju, jo tieši sievietes ir tās, kuras ikdienā vairāk rūpējas par bērniem, un veicinās sieviešu iesaisti darba tirgū, palielinās darbinieku labklājību un labāku privātās un darba dzīves līdzsvaru.
Vienlaikus ir jānorāda, ka topošie grozījumi Darba likumā, kurus konceptuāli atbalsta ne tikai darba devējus pārstāvošās organizācijas (LDDK, LTRK), bet arī Ekonomikas, Labklājības, Finanšu ministrija, būtiski pasliktinās darbinieku tiesisko stāvokli.
Tā vietā, lai rūpētos arī par darbinieku labklājību, tiek plānots uz darbinieku rēķina samazināt darba devēju izmaksas - samazināt darba samaksu (piemēram, par virsstundu darbu, par dīkstāvi ne darbinieka vainas dēļ), atņemt darbiniekam - arodbiedrības biedram aizsardzību atlaišanas gadījumos, dot darba devējiem tiesības vienpusēji atkāpties no koplīgumiem. Citiem vārdiem, valsts grib nevis samazināt uzņēmumiem energoresursu izmaksas un administratīvo slogu, nevis nodrošināt pieeju finansējumam, valsts atbalstu inovācijām un jaunām tehnoloģijām, bet vienkārši ļaut darba devējiem maksāt mazāk uz darbinieku ģimeņu rēķina, samazinot darba devēju izmaksas.