Strīds par Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu – arodbiedrība norāda uz riskiem

Kā uzskata LVSADA, Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidošanas normas likumprojektā iekļautas, nevērtējot prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem.

VM izveidotās darba grupas noslēdzošajā sanāksmē ticis nolemts, ka valdībā jāiesniedz informatīvo ziņojumu par divām veselības aprūpes finansēšanas pārvaldīšanas izmaiņu alternatīvām. Pirmā no tām bijusi nemainīt Nacionālā veselības dienesta (NVD) juridisko statusu, bet dot tam iespēju elastīgāk pārvaldīt pieejamo finansējumu. Otrā alternatīva esot bijusi izveidot pilnīgi jaunu institūciju jeb fondu.

Arodbiedrība apgalvo, ka VM nav iesniegusi ziņojumu par abām alternatīvām. Kad LVSADA pret fonda pieeju iebildusi, saņemts ministrijas skaidrojums, ka lēmums par labu fondam esot pieņemts "politiskās diskusijās". LVSADA situāciju traktē, ka lēmums par to, kā turpmāk tiks pārvaldīti aptuveni 2 miljardi eiro veselības aprūpei, pieņemts "neformāli un bezatbildīgi".

LVSADA uzskata, ka jaunais likumprojekts pasliktina veselības aprūpes nozares darbinieku tiesības uz taisnīgu darba samaksu. Līdz šim likums paredzēja, ka, pieaugot gadskārtējam valsts budžeta finansējumam veselības aprūpes pakalpojumiem, tiek nodrošināts darba samaksas paaugstinājums darbiniekiem, kuri sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Arodbiedrība norāda, ka jaunais likumprojekts garantijas par darba samaksas paaugstinājumu vairs neparedz.

Jau vēstīts, ka VM sabiedriskajai apspriešanai nodevusi jaunu Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu. Finanšu ministrija rosinājusi atteikties no veselības nozares finansējuma saistīšanas ar iekšzemes kopproduktu.

Likumprojekts paredz noteikt veselības aprūpes finansēšanas avotus, finansēšanas izmantošanas un administrēšanas kārtību un Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda izveidi uz NVD bāzes, kas īstenos valsts politiku veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, veiks veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un citus ar veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu saistītus uzdevumus. Paredzēts, ka likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu.

Likumprojekts nosaka, ka veselības aprūpes finansēšanas avoti ir valsts budžeta dotācija, normatīvajos aktos paredzētie pacientu līdzmaksājumi, Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, pašvaldību budžeta finansējums, valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi. Paredzēts, ka joprojām mazāk aizsargātās sociālās grupas būs atbrīvotas no pacientu līdzmaksājumiem tāpat kā līdz šim.

Fonda finansēšanas avoti būs valsts budžeta finansējums, ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, ieņēmumi no starptautiskajiem līgumiem par personu medicīnisko pakalpojumu izdevumu kompensācijas kārtību, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumi un dāvinājumi.

Būtiski, ka fonda budžetu veidos saimnieciskā gada ieņēmumi, izdevumi un iepriekšējo periodu neizlietoto līdzekļu atlikums, ko varēs izlietot saskaņā ar fonda padomes lēmumu, uzsver VM.

Fondu vadīs direktors, bet tā lēmējorgāns būs padome. Fonda padomi veidos veselības ministrs, finanšu ministrs, labklājības ministrs, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri pārstāvēti Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas pārstāvis, kā arī pārstāvji no pacientu organizācijas un Latvijas Ārstu biedrības.

Fonda padomei kā stratēģiskās vadības vienībai būs plašas lēmumu pieņemšanas jomas gan attiecībā uz veselības aprūpes budžeta izlietojumu, gan pakalpojumu klāstu, gan veselības aprūpes prioritātēm.

Ministrijā fonda izveidi skaidro ar to, ka radīsies elastība, kas ļaus ātrāk reaģēt uz veselības aprūpes sistēmas vajadzībām un sabiedrības pieprasījumu.

Tāpat padomes struktūra ietvers dažādu interešu grupu pārstāvjus, nodrošinot līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu, veicinot visu pušu vajadzību un interešu ievērošanu, kā arī nodrošinot veselības aprūpes finansējuma izlietojuma uzraudzību, izvairoties no politisko svārtstību ietekmes, sola VM.

Kā atzīmē ministrijā, kopumā tiek veidota tāda pārvaldības sistēma, kas fondam salīdzinājumā ar NVD dotu priekšrocības budžeta elastīgas plānošanas, dažādu interešu grupu pārstāvības lēmumu pieņemšanas un mērķtiecīgas stratēģiskās plānošanas ziņā.

Plānots, ka likumprojekts stātos spēkā 2026.gada 1.janvārī. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas jāapstiprina Ministru kabinetā un Saeimā.

Jaunais likumprojekts izstrādāts, balstoties uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas doto uzdevumu. Šī gada februārī tā lēma nevirzīt izskatīšanai parlamentā iepriekš no 13.Saeimas pārņemto Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumu projektu, ar kuru bija plānots ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem, tā vietā uzdodot VM līdz 2025.gada martam izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu.