Krievijas opozīcija ir novājināta līdz kritiskam līmenim, brīdina Kalniete (2)

Kā informēja politiķes padomniece Elīna Bīviņa, EP notika debates, pieminot gadu kopš Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija nāves. Kalniete akcentēja, ka Navaļnijs pēc savas nāves Krievijas opozīcijai atstāja vēsti, ka "tai nav atļauts padoties".

Pēc EP deputātes paustā, Navaļnijis zinājis, ka barbarisms palielināsies un viņš neesot kļūdījies. Politiķe norādīja, ka Kremlis savu varu nodrošina ar Džordža Orvela distopiju cienīgu vērienu.

"Aug politieslodzīto skaits, arī Navaļnija advokāti un fonda līdzgaitnieki jau ieslodzīti stingra režīma kolonijās. Pagaidām Putins, atšķirībā no Staļina, neizmanto tiesu varu, lai opozicionārus sodītu ar nāvi. Viņš to risina diskrētāk - pretiniekus indējot, uzspridzinot vai izmetot pa logu," klāstīja Kalniete.

Vērtējot politiskās represijas pret demokrātisko opozīciju Krievijā, EP deputāte atzīmēja, ka Putins tās izmanto, lai nodrošinātu ekspansijas politiku un hibrīdoperācijas pret kaimiņvalstīm. Kalnietes ieskatā Putins ir apņēmības pilns turpināt agresijas karu pret Ukrainu.

"Kremlis intensīvi iejaucas Gruzijas, Moldovas un Eiropas valstu vēlēšanās, regulāri notiek uzbrukumi Eiropas kritiskajai infrastruktūrai. Eiropas varas institūcijās darbojas uzpirkti Kremļa ietekmes aģenti," norādīja deputāte.

Viņa uzsvēra, ka Krievija ir un būs lielākais drauds Eiropas drošībai. Turklāt Eiropai beidzot ir jāsaprot, ka Ukrainas uzvara ir Eiropas drošības un nākotnes jautājums. Kalniete arī norādīja, ka Eiropas atbalsts Ukrainai nav pietiekams ne sankciju, ne ieroču ziņā, lai tās uzvarētu karā.

"Eiropas Savienībai un NATO valstīm ir ātrāk un izlēmīgāk jāatbalsta Ukraina. Uzvara karā ierobežos Krievijas militārās spējas, Ukrainas uzvara būs Putina režīma kapa zvans un, cerams, Krievijas normalizācijas, nevis juku sākums," norādīja EP deputāte.

Šonedēļ EP deputāti apspriež trīs gadus ilgstošā Krievijas kara pret Ukrainu ietekmi un Krievijas represijas pret Putina režīma pretiniekiem pēc Navaļnija slepkavības, informēja EP birojs Rīgā.

Krievijas varas iestādes pagājušā gada 16.februārī paziņoja, ka Navaļnijs pēkšņi miris cietumā. Krievijas opozicionārs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014.gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu šķietamu pārkāpšanu, ārstējoties Vācijā. Nākamā gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023.gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu".

Navaļnijs pagājušā gada decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 60.gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.