"Rail Baltica" projektam Satiksmes ministrijai līdzekļi būs jāatrod ar nozares prioritāšu pārskatīšanu

Tāpat FM norāda, ka "Rail Baltica" projekta neattiecināmo izmaksu (papildus izdevumu) finansēšana iespējama, SM piedāvājot jaunus ieņēmumu pasākumus.

FM atzīmē, ka Eiropas Savienības (ES) vispārējā izņēmuma klauzula, kas ļāva atkāpties no ES līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda ierobežojumiem, ir atcelta no 2024.gada un 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi.

Eiropas Ekonomikas un Finanšu Padome (ECOFIN) ir apstiprinājusi Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā 2025.-2028.gadam iekļauto neto izdevumu pieauguma trajektoriju, kas noteikta saskaņā ar šiem noteikumiem. FM skaidro, ka trajektorija tika ņemta vērā sagatavojot likumu "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam" un tā būs jāņem vērā arī izstrādājot turpmākos budžeta likumprojektus.

Pie šī brīža prognozēm turpmākajos gados iespējas piešķirt papildu finanšu resursus (fiskālā telpa) būs ierobežotas, tas ir jāņem vērā pasākumu plānošanā, uzsver FM.

Gatavojot valsts budžetu 2025.gadam, tika prognozēts, ka budžeta deficīts 2025.gadā būs 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Eiropas Komisijas deficīta novērtējums, kas veikts 2024.gada novembrī, bija augstāks, sasniedzot 3,2% apmēru. Tāpēc FM uzsver, ka ir ļoti būtiski uzraudzīt 2025.gada budžeta faktisko izpildi jau saplānotiem pasākumiem un neradīt papildu risku 3% no IKP robežas pārsniegšanai.

Tāpat FM vērš uzmanību, ka valsts pirmās amatpersonas uzsvērušas, ka Latvijas atrašanās NATO austrumu flangā uzliek īpašu atbildību par reģionālo drošību. Tādējādi aizsardzības izdevumu palielināšana ir viena no valsts galvenajām prioritātēm. FM skaidro, ka šis stratēģiski nozīmīgais solis ir būtisks valsts aizsardzības spēju stiprināšanai, veicinot sabiedroto uzticību un apliecinot Latvijas apņemšanos pildīt starptautiskās saistības.

"Tāpēc šā gada budžeta veidošanas laikā neplānotie priekšlikumi nedrīkst palielināt apstiprināto neto izdevumu līmeņi un budžeta deficītu ne 2025.gadam, ne sekojošajiem gadiem bez izdevumu palielinājumu kompensējošiem pasākumiem," norāda FM pārstāvji.

Jau ziņots, ka trešdien pēc Ministru kabineta (MK) "Rail Baltica" projekta īstenošanas tematiskās komitejas sēdes satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) sacīja, ka Latvijā dzelzceļa "Rail Baltica" projekta aktivitāšu turpināšanai šogad papildu ir nepieciešami 62 miljoni eiro.

"Sēdē tika pārrunāts kopējais rēķins, un šī brīža aplēse iztrūkumam ir nedaudz vairāk nekā 60 miljoni eiro," sacīja ministrs, piebilstot, ka valdība otrdien, 11.februārī, atbalstīja 3,4 miljonu eiro pārdali kopuzņēmuma AS "RB Rail" izmaksām, bet vēl paliek pietiekami apjomīga daļa.

Briškens skaidroja, ka iepriekšējā aplēse bija vairāk nekā 70 miljoni eiro, tomēr nepārtraukti notiek korekcijas attiecībā uz dažādiem finanšu piešķīrumiem, tostarp ir saņemta informācija no Eiropas Komisijas (EK) par nākamo papildu finansējuma piešķīrumu, līdz ar to ir izdevies daļēji nokompensēt atsevišķas aktivitātes.

"Varbūtība, ka nepieciešamais finansējums "Rail Baltica" projektam neietekmēs valsts budžetu, nav liela. Jautājums būs par to, kā budžeta rāmja ietvaros rast iespēju šos 62 miljonus eiro nosegt. Satiksmes ministrijas (SM) budžetā šāda veida summu absorbēt uz citu aktivitāšu rēķina, nav iespējams, līdz ar to tā būs smaga politiska diskusija, kā identificēt šos avotus," minēja Briškens.

Viņš skaidroja, ka lielāko daļu no rēķiniem veido ar Rīgas lidostas un Rīgas Centrālo staciju saistītie virsrēķini, par ko SM valdību ir informējusi, tomēr finansējums netika iekļauts šā gada budžetā.

"Valdībai bija svarīgi vienoties par pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā, kas veiksmīgi izdevās. Tagad konceptuālu šķēršļu šo lēmumu pieņemšanai nav, bet izaicinājums ir saistīts ar budžeta procesu, jo ir jāsaprot, kas ir potenciālie finanšu instrumenti, lai atrastu iztrūkstošo finansējumu," piebilda ministrs.

Jautāts, vai saistībā ar nenomaksātajiem rēķiniem varētu iestāties tiesvedības procesi, ministrs norādīja, ka informatīvajā ziņojumā SM ir atklājusi, ka vairākiem rēķiniem bija jābūt nomaksātiem šogad janvārī, tāpēc SM signalizē, ka šie rēķini ir jānomaksā, lai neiestātos juridiskas sekas.

"Patlaban SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdei ir izdevies izveidot konstruktīvu dialogu ar būvnieku, un šobrīd tas nav eskalējies šādos juridiskos procesus. Tomēr, ja mēs turpinām vilcināties ar šādiem lēmumiem, tad šādas sekas nav izslēdzamas," piebilda ministrs.

Komentējot situāciju ar "RB Rail" atlikušo izdevumu segšanu, ministrs norādīja, ka ir vēl virkne citu aktivitāšu, kur ir nepieciešams papildu finansējums, bet, viņaprāt, 3,4 miljoni eiro ir pozitīvs signāls Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, ka Latvija virzās uz rēķinu nomaksu, vienlaikus turpinot strādāt pie izmaksu samazinājuma.

Viņš papildināja, ka sēdē tika pārrunāta arī sākto darbu noslēgšana Rīgas lidostā, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu pārdales.

Briškens uzsvēra, lai paspētu Atveseļošanās fonda noteiktajā termiņā pabeigt darbus Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā, valdības lēmumi ir nepieciešami nekavējoties, kā arī ir nepieciešams risinājums, kā šīs aktivitātes finansēt.

Ministrs skaidroja, ka Finanšu ministrija (FM) ir solījusi šonedēļ sniegt atzinumu par nepieciešamo priekšfinansējumu, kā arī viņš neparedz būtisku pretestību šim risinājumam. "Kopumā runa ir par 114 miljonu eiro pārdali no Atveseļošanās fonda "Rail Baltica" Centrālās stacijas dienvidu daļas realizācijai. Lai attiecīgi varētu veikt priekšdarbus ir nepieciešams priekšfinansējums aptuveni 13,3 miljonu eiro apmērā, par ko SM ir sagatavojusi atsevišķu informatīvo ziņojumu," piebilda ministrs.

SM aģentūrai LETA pavēstīja, ka kopējais papildu nepieciešamais finansējums "Rail Baltica" projektam šogad veido 62,267 miljonus eiro, kas ir par 13,779 miljoniem mazāk, nekā tika prognozēts pērn decembra vidū.

Tostarp 37,659 miljoni eiro nepieciešami būvdarbu pabeigšanai, indeksācijai, gala maksājumiem, projektēšanas un zemju atsavināšanas pabeigšanai. Kopuzņēmumam "RB Rail", neieskaitot apstiprinātos 3,4 miljonus eiro, vēl nepieciešami 7,034 miljoni eiro, EDzL izmaksu segšanai nepieciešams 6,761 miljons eiro, bet CEF10 projekta īstenošanai nepieciešamās būvuzraudzības un citas izmaksas, kas nav attiecināmas no ES finansējuma, veido 10,813 miljonus eiro.

Vienlaikus SM norāda, ka šī gada sākumā ir nepieciešams pieņemt lēmumu par trūkstošajiem 19,079 miljoniem eiro, bet 2025.gada aprīlī - par trūkstošiem 43,188 miljoniem eiro.

LETA jau ziņoja, ka otrdien, 11.februārī, valdība atbalstīja "RB Rail" netiešo izmaksu segšanai pārdalīt 3,345 miljonus eiro no divām SM budžeta programmām.

Vienlaikus valdība pieņēma zināšanai, ka no valsts budžeta būs jāparedz papildu līdzekļi pārējo 2025.gadā identificēto "Rail Baltica" netiešo un neattiecināmo izmaksu, kā arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas būvdarbu apmaksai, pamattrases dienvidu posma būvuzraudzībai un ar to saistītiem atbalsta pasākumiem. SM sadarbībā ar FM turpinās darbu pie finansējuma risinājuma to segšanai.

Tāpat SM sadarbībā ar projekta ieviesējiem pārskata gan tehniskos risinājumus, gan administratīvās izmaksas, lai samazinātu nepieciešamā finansējuma apmēru "Rail Baltica" pirmās kārtas īstenošanai.

Patlaban tiek lēsts, ka papildu izmaksu ietaupījumu aptuveni 400 miljonu eiro apmērā varētu nodrošināt tehnisko risinājumu vienkāršošana, kā arī trokšņu barjeru un atsevišķu ceļu pārvadu skaita samazināšana. Pēc 2024.gada budžeta pārskatīšanas kopējās "RB Rail" operatīvās darbības izmaksas ir samazinātas par 6,2 miljoniem eiro jeb 15%. Savukārt projekta nacionālā ieviesēja EDzL budžets samazināts par 25% salīdzinājumā ar 2023.gadā apstiprināto budžetu, atzīmē ministrijā.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.