Armēnija sāk procesu, lai nākotnē pievienotos Eiropas Savienībai (2)

Armēnija, kas tradicionāli bijusi Krievijas sabiedrotā, pēdējos gados ir pastiprinājusi saites ar Rietumiem, vienlaikus pārmetot Maskavai, ka tā nespēja to aizsargāt no Azerbaidžānas agresijas.

Likumprojektā teikts, ka Armēnijas tauta vēlas drošu, aizsargātu un attīstītu valsti, un Armēnija, paužot tautas gribu, paziņo par pievienošanās procesa sākšanu.

Likumprojektu atbalstīja 63 no 107 deputātiem, bet pret to balsoja septiņi. Opozīcija balsojumu boikotēja. Tagad likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā.

Prokrieviskā partija "Man ir gods" apsūdzēja valdību, ka tā apdraud valsts dalību Eirāzijas ekonomiskajā savienībā, ko vada Krievija.

Armēnijas un Krievijas attiecības dramatiski pasliktinājās 2023.gadā, kad Azerbaidžāna zibenīgas militāras operācijas rezultātā atguva kontroli pār Kalnu Karabahu, un faktiski visi 120 000 Kalnu Karabahas iedzīvotāju devās bēgļu gaitās uz Armēniju.

Armēnija apsūdzēja Krieviju nekā nedarīšanā, lai novērstu uzbrukumu, lai gan tai reģionā bija gandrīz 2000 "miera uzturētāju". Četras dienas pēc ofensīvas Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans televīzijā paziņoja, ka Erevānas pašreizējās drošības alianses ir neefektīvas un nepietiekamas.

2024.gada februārī Pašinjans iesaldēja Armēnijas dalību Krievijas vadītajā Kolektīvās drošības līguma organizācijā, un Armēnija pievienojās Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT). Šis solis uzliek valstij pienākumu aizturēt Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, ja viņš apmeklētu Armēniju.

Erevāna ir arī nodibinājusi ciešākas saites ar Eiropas Savienību, 2024.gada septembrī paziņojot par sarunām par vīzu režīma liberalizāciju, un ir padziļinājusi sadarbību aizsardzības jomā ar Franciju.

2024.gada jūlijā Armēnija piedalījās kopīgās militārās mācības ar ASV.