Pētījuma rezultātus trešdien publicējis laikraksts "Financial Times" (FT).
Tajā analizētas drošības problēmas, ar kurām Eiropa saskarsies, ja ASV samazinās atbalstu Ukrainai un Eiropas aizsardzībai.
Krievijas kopējie aizsardzības izdevumi 2024.gadā pieauga par 42%, sasniedzot 13,1 triljonu rubļu (445 miljardus eiro), norāda pētījuma autori.
IISS prognozē, ka 2025.gadā Krievijas militārie izdevumi pieaugs vēl par 13,7% un sasniegs 15,6 triljonus rubļu (530 miljardus eiro). Tas atbilst 7,5% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb gandrīz 40% no visiem federālajiem izdevumiem, norāda FT.
Salīdzinājumam, Eiropas aizsardzības budžeti, ieskaitot Apvienotās Karalistes un ES dalībvalstu izdevumus, pagājušajā gadā pieauga par gandrīz 12%, sasniedzot 440 miljardus eiro.
Piemēram, Vācijas aizsardzības budžets palielinājās par 23% un sasniedza 83 miljardus eiro. Tādējādi pirmo reizi 30 gadu laikā tas pārsniedza Lielbritānijas militāros tēriņus, kas bija 78 miljardi eiro, norāda laikraksts. Pētījuma autori tomēr precizē, ka šis izdevumu pieaugums skaidrojams ar vienreizējām investīcijām no īpašā Bundesvēra modernizācijas fonda.
Francijas aizsardzības budžets, kas absolūtā izteiksmē tradicionāli ir otrs lielākais Eiropā, 2024.gadā pieauga par 4,5% līdz 62 miljardiem eiro. Tas atbilst 2% no valsts IKP.
Starp Eiropas valstīm ar proporcionāli lielākajiem aizsardzības izdevumiem ir Igaunija, kas pagājušajā gadā aizsardzībai atvēlēja gandrīz 4% no IKP. Otrajā vietā ierindojās Polija ar 3,25%. Tomēr absolūtā izteiksmē šo valstu aizsardzības izdevumi bija daudz mazāki nekā trim Eiropas lielākajām ekonomikām – attiecīgi 1,6 miljardi un 27 miljardi eiro.