NATO ministri reaģē uz Trampa telefonsarunu ar Putinu (11)

"Neaizmirsīsim, ka Krievija joprojām ir drauds krietni ārpus Ukrainas," norādīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.

"Nav iespējamas sarunas par Ukrainu bez Ukrainas. Un Ukrainas balsij jābūt visu sarunu centrā," Hīlijs uzsvēra žurnālistiem NATO galvenajā mītnē, kur noris alianses aizsardzības ministru sarunas par Ukrainu.

Eiropas valstis pērn sniedza aptuveni 60% no militārā atbalsta Ukrainai, un tām ir jābūt iesaistītām, īpaši ņemot vērā ASV prasības, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par Ukrainas drošību ilgtermiņā, savukārt norādīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.

"Tas ir ļoti dabiski, ka mēs esam iesaistījušies diskusijās," pauda Zviedrijas ministrs.

Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi sankcijas Krievijai, ir veikusi nopietnas investīcijas Ukrainas aizsardzībā un tai lūgs finansēt kara izpostītās valsts atjaunošanu, sacīja arī Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

"Mums tur jābūt. Par to nekādu jautājumu nav. Pretējā gadījumā šis miers nebūs ilgstošs," brīdināja Igaunijas ministrs.

Pirms jebkādas vienošanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ir jānostiprina spēka pozīcijas, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna, komenrējot ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsarunu ar Putinu.

"Īsi sakot, Igaunijas nostāja paliek nemainīga - pirms sākt sarunas, vispirms ir jāpanāk spēka pozīcija. Putins neies pie sarunu galda tikai tāpēc, ka viņam to lūgs. Lai nodrošinātu ilgstošu mieru Eiropā, ir jāatzīst, ka Putins nav mainījis savus sākotnējos mērķus -- pakļaut Ukrainu un pārstrukturēt Eiropas drošības arhitektūru," teica Cahkna.

"Tāpat kā Putins negrasās pārtraukt militārās darbības pat iespējamo sarunu laikā, arī mums ir jāsaglabā Rietumu vienotība un jāpalielina atbalsts, lai nostiprinātu mūsu pozīcijas. Tas nozīmē maksimāli palielināt militāro palīdzību Ukrainai un izdarīt politisku un ekonomisku spiedienu uz Krieviju. Mūsu rīcībai ir jāparāda, ka mēs nemainām kursu, vienlaikus pārliecinot Krieviju, ka uzvara ir nesasniedzama un laiks nav tās interesēs. Neapdomīga vai sasteigta rīcība tikai iedrošinātu Putinu turpināt agresiju un saglabāt stingrību savās prasībās," sacīja Igaunijas ārlietu ministrs.

Cahkna uzsvēra, ka, lai miers būtu ilgstošs, Ukrainai ir jābūt funkcionējošām drošības garantijām.

"Igaunija ir stingri pārliecināta, ka dalība NATO joprojām ir labākā, efektīvākā un uzticamākā Ukrainas drošības garantija Eiropā. Ukrainas tiesībām izvēlēties savu drošības ceļu, arī iespēju pievienoties NATO, ir jāpaliek atvērtām. Igaunijas atbalsts Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai ir nelokāms, un mēs nekad neatzīsim nekādas ar spēku uzspiestas robežu izmaiņas. Diskusijām par Eiropas drošību jānotiek sadarbībā ar Eiropas sabiedrotajiem un partneriem. Ukrainas atbalstītājiem vispirms savā starpā jānoskaidro, kā garantēt valsts drošību un, ja nepieciešams, aizsargāt to pret turpmāku agresiju. Tā noteikti būtu kļūda, ja to darītu sarunu ar Krieviju gaitā," viņš paziņoja.

"Igaunijas konsekventā nostāja ir tāda, ka Eiropas valstīm ir vairāk jāiegulda savās aizsardzības spējās un jāuzņemas lielāka atbildība. Igaunija joprojām ir uzticīga spēcīgai NATO un stabilām transatlantiskajām attiecībām," piebilda Cahkna.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien Ukrainas Rietumu atbalstītājiem sacīja, ka Ukrainas dalība NATO esot nereāla.

Hegsets ieteica Kijivai atteikties no cerībām atgūt no Krievijas visas okupētās teritorijas un gatavoties tam, lai sarunu ceļā panākt mieru, ko atbalstītu starptautiskie spēki.

Tramps trešdien pēc sarunām ar Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka, iespējams, drīzumā personīgi tiksies ar Krievijas līderi, un izteica pieņēmumu, ka tikšanās varētu notikt Saūda Arābijā.