Spainī atstāta spirāle, nevērīgi izsviests izsmēķis. Lielākie ugunsgrēki Vecrīgā

Dokumentālo filmu sērijas “Katastrofas Latvijā” kārtējā sērijā “Vecrīga deg”, kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, sīkāk aplūkotas divas ar karadarbību nesaistītās ugunsnelaimes Vecrīgā – Rīgas biržas un Lielās ģildes nodegšana.

14. gadsimta sākumā celtais Lielās ģildes nams ir viena no senākajām sabiedriskajām celtnēm Baltijā, kas gan gadsimtu laikā piedzīvojusi virkni pārvērtību kā izskatā, tā funkcionalitātē. 19. gadsimta vidū nams tika ievērojami pārbūvēts, iegūstot tagad vērojamās eklektiskās gotikas stilu. Ēkas augšstāvā izbūvēja plašu sanāksmju zāli, kur koka pārsegumus bagātīgi rotāja gotiski kokgriezumi. Padomju laikos greznajā ēkā iekārtojās Valsts filharmonija, un tā kļuva par nozīmīgu koncertzāli.

1963. gada 15. novembra rīts Lielajā ģildē sākās ierasti. Apkopēja gatavojās sakopt skatuvi un spainī ielika elektrisko spirāli, lai uzsildītu ūdeni. Nezināmu iemeslu dēļ viņa par to aizmirsa, ūdens no spaiņa izvārījās un aizdegās skatuves grīda. Sākumā apkopēja un citi koncertzāles darbinieki ar liesmām cīnījās paši un pat šķita tās uzveicam. Diemžēl neviens nepamanīja, ka liesmas pa priekškaru bija aizlavījušās līdz bēniņiem, kur degšana turpinājās. Beigu beigās ugunsdzēsēji notikuma vietā ieradās tikai tad, kad liesmas jau bija plosījušās trīs stundas.

“Kad ieradās ugunsdzēsēji, dega skatītāju zāles pārsegums un bēniņi 600 kvadrātmetru platībā, ēkā blīvs sadūmojums un augsta temperatūra. Darbu bremzēja ūdensvadā aptrūcies ūdens. Atslēdzot vairākus pilsētas ūdensvada iecirkņus, palielināja spiedienu Vecrīgas ūdensvadā un papildus iesaistīja ugunsdzēsēju kuteri “Bodrij” ūdens padevei no Daugavas. Pēc trim stundām ēkas nesošās koka konstrukcijas izdega, zaudēja nestspēju, radot pārseguma nogruvuma draudus. Piecpadsmit minūtes pirms nogruvuma 15 ugunsdzēsējus paspēja pārdislocēt ārpus bīstamās zonas. Neilgi pēc pulksten 12.30 nogruva bēniņi, iegāzās pārsegums un sešas tonnas smagā lustra zāles centrā. Pēc stundas - nākamais nogruvums, kopā ar septiņiem ugunsdzēsējiem, kurus izdevās veiksmīgi izglābt no gruvešiem. Draudēja atlikušās bēniņu pārseguma daļas nogrūšana, uz jumta un bēniņos veica papildu drošības pasākumus, ko pārsteidza jauns pārseguma nogruvums, noraujot lejā 4 ugunsdzēsējus. Bojā gāja Rīgas 2. daļas ugunsdzēsējs Ļevs Sidorovs, pārējie guva smagus savainojumus, raksta Latvijas Ugunsdzēsības muzejs.

Raidījumā “Katastrofas Latvijā” Raimonds Pauls, kurš koncertzālē bija uzstājies pirms ugunsgrēka, atceras, ka kokgriezumiem rotātās telpas bija neticami skaistas.

Kas uzcelts tagad, nodegušajai ēkai nestāv ne klāt.

Ar to uguns nedienas Vecrīgā diemžēl nebeidzās. 1980. gadā liesmas noposta vēl vienu nozīmīgu ēku Vecrīgā – Rīgas biržas ēku. 1970. gadu vidū tur norisinājās rekonstrukcija, kas tika pabeigta 1980. gadā un atzīmēta ar greznu, bet liktenīgu banketu. Naktī no 24. uz 25. janvāri kāds viesis ventilācijas šahtā ielidina nenodzēstu izsmēķi, aizdegas gadiem ilgi krājušies putekļi un izceļas plašs ugunsgrēks, kura laikā izdeg ceturtais stāvs un cieš arī pārējais interjers.

Ugunsdzēsēju darbu apgrūtina sliktā ūdens padeve Vecrīgā, tāpēc nākas vilkt ūdens maģistrāles no Daugavas, kas prasa ilgu laiku. Beigu beigās uguni izdodas apdzēst, tomēr zaudēts neiedomājamais – pavisam svaigi atjaunota zāle, interjers, dārgas un greznas mēbeles un citi priekšmeti. Pēc tam ēka tika restaurēta vien 2011. gadā, un nu tajā iekārtots mākslas muzejs “Rīgas birža”.

Mūsdienās, par laimi, ugunsdrošības noteikumi ir kļuvuši nopietnāki, to neievērošana tiek sodīta bargāk, būvniecībā izmantotie materiāli kļuvuši nedegošāki, bet ugunsdzēsības tehnikas un tehnoloģijas – efektīvākas. Tieši tāpēc gribētos teikt, ka tādā veidā lielo ugunsgrēku laikmets ir beidzies, tomēr ar uguni labāk nejokot.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".