Par nesankcionētiem dronu lidojumiem svarīgos objektos varētu sodīt bargāk

Ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" ministrs atzina, ka sankciju pastiprināšana, visdrīzāk, neatturēs personas, kuras šādus lidojumus veic Latvijas ienaidnieku uzdevumā.

Tomēr vienlaikus ir vērojams nesakcionētu dronu lidojumu skaita pieaugums. Cilvēki pārkāpumus ar droniem pieļaujot, piemēram, huligāniskos nolūkos vai likumu nezināšanas rezultātā.

"Piekrītu, ka varbūt varētu vērtēt [sodu palielināšanu]. Es neizslēdzu sodu bardzības palielināšanu, jo šodien redzams, ka incidentu skaits pieaug," teica ministrs.

Vienlaikus ministrs vērsa uzmanību, ka gadījumā, ja drons tiek izmantots spiegošanai, jau patlaban iestājas kriminālatbildība, jo drons ir tikai rīks šādu darbību veikšanai.

Ministrs gan bija atturīgs, vai nepieciešams ieviest kriminālatbildību par dronu nesankcionētu lidināšanu gadījumos, ja pārkāpējs to darījis hobija nolūkos.

"Vai neatļautu drona izmantošanu uzreiz vajadzētu kriminalizēt, tas būtu debašu jautājums. Ja tas var radīt vai rada bīstamas sekas un pārkāpums ir kritiskās infrastruktūras objekta tuvumā, tad es pieļauju, ka tādā veidā to varētu vērtēt," uzsvēra Kozlovskis.

Jau ziņots, ka 13.janvārī Latvijas gaisa telpā trīs reizes tika noteikti īstermiņa ierobežojumi. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā.

Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc Civilās aviācijas aģentūras (CAA) skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.

CAA rīcībā esošā informācija liecina, ka bezpilota lidaparātu lidojumi, iespējams, ir veikti apzināti ar mērķi apdraudēt civilās aviācijas lidaparātu lidojumu drošumu vai apzinātu Latvijas civilās aviācijas nozares darbības traucēšanu.

CAA saistībā ar notikušo vērsās Valsts policijā un Valsts drošības dienestā, lūdzot civilās aviācijas nozarei radīto apdraudējumu izmeklēt kriminālprocesa ietvaros.

Savukārt Saeima janvāra beigās pirmajā lasījumā atbalstījusi Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus likumā, kas paredz policijas tiesības notriekt vai nosēdināt dronus.

Šobrīd tiesības izmantot speciālos līdzekļus un pielietot šaujamieročus tālvadības vai autonomas vadības ierīču notveršanai, nosēdināšanai vai iznīcināšanai ir noteiktas Valsts robežsardzei un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Lai nodrošinātu efektīvu policijas funkciju veikšanu paaugstināta apdraudējuma situācijās, grozījumi likumā "Par policiju" paredz paplašināt policijas darbinieka tiesības speciālo līdzekļu izmantošanā.