Rinkēvičs, Siliņa un Braže komentē Putina un Trampa telefonsarunu (16)

"Ukrainai jābūt stiprai un neatkarīgai. Krievijai jābūt ierobežotai un atturētai. Robežas nedrīkst mainīt ar spēku. Eiropai jāuzņemas pilnīga atbildība par tās drošību, ieguldot aizsardzībā. Ukrainai, ASV un Eiropas Savienībai jāstrādā kopā, lai sasniegtu noturīgu mieru," raksta Rinkēvičs.

Plašākā komentārā ziņu aģentūrai LETA Rinkēvičs arī norādīja, ka Eiropai būs jāuzņemas vēl lielāka loma savas drošības un Ukrainas militāro spēju nodrošināšanā.

Latvijas prezidents norādīja, ka pēc trešdienas izskanējuši dažādi viedokļi un emocijas, sākot no otrās Minhenes vienošanās līdz apokaliptiskiem scenārijiem, taču ir arī tādi, kuri uzskata, ka nekas īsti nav noticis. Viņaprāt, patlaban ir ar vēsu galvu jāskatās uz faktiem un jāanalizē paziņojumus.

"Lai kā attīstītos politiskais process, mums ir savu darbi darāmi aizsardzības un drošības stiprināšanā. Tos nevar atlikt, un mēs to zinām," uzsvēra Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka vakar notika ASV prezidenta telefonsarunas gan ar Putinu, gan ar Zelenski, un tas ir pieteikums miera sarunu sākumam, nevis stingra vienošanās. Viņaprāt, tas, kā šīs sarunas attīstīsies, lielā mērā būs atkarīgs no visām iesaistītajām pusēm.

Valsts prezidents, kurš piektdien uzsāk dalību Minhenes drošības konferencē, norādīja, ka pasākumā Latvija un līdzīgi domājošās valstis, īpaši Ziemeļeiropā, uzsvērs līdzšinējo nostāju, ka jebkādās sarunās ir jāiesaista Ukraina un būtisks ir arī teritoriālās nedalāmības princips.

"Kategoriski apgalvot, ka viss notiek, vai arī ir jau noticis, neuzņemsies neviens. Ir iezīmējušies principi, ko paudis ASV prezidents un Ukrainas prezidents. Manuprāt, process tikai uzņem apgriezienus un tajā būs svarīgi vairāki elementi," sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka viens no elementiem ir situācija kaujas laukā, bet nākamais elements - tas, cik daudz Eiropa, NATO un to sabiedrotie būs gatavi turpināt atbalstīt Ukrainu militāri, politiski un ekonomiski. Valsts prezidenta ieskatā nevar noliegt, ka Eiropai būs daudz vairāk jādara, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu gan tagad, gan arī tad, ja būs iespējams noslēgt kādu vienošanos par pamieru.

"Ukrainai ir jābūt militāri spēcīgai. Nevar izslēgt, ka no Krievijas puses būs mēģinājumi uzspiest kādu Ukrainas demilitarizācijas plānu. Tādas lietas, protams, ir nepieņemamas," sacīja Valsts prezidents.

Viņš aicināja būt reālistiem, jo atklāts paliek jautājums, par kuru diskutēts visu pagājušo gadu, proti, Ukrainas dalība NATO un Eiropas Savienībā (ES). Pēc Rinkēviča paustā, Ukrainas dalība NATO būs iespējama tikai tad, ja visas alianses dalībvalstis tam piekritīs, taču patlaban ir skaidri redzams, ka vairāk nekā viena dalībvalsts tam nav gatava. Latvija konsekventi paudusi atbalstu Ukrainas dalībai abās organizācijās.

Valsts prezidents atzīmēja, ka būs daudz jārunā arī par to, kādas ir alternatīvās drošības garantijas, un šo jautājumu bez Eiropas un Ukrainas līdzdalības nevar atrisināt. Ja runā par to, ka Ukrainā varētu izvietot dažādu valstu, tostarp Eiropas spēkus, par Eiropas finanšu atbalstu, tad pie sarunu galda esot jābūt arī Eiropai.

"Šī ir kompleksa situācija, taču process ir tikai sācies. Tas būs sarežģīti. Nedomāju, ka mums tēlaini ir jārunā, ka rīt būs otra Minhenes vienošanās. Tādas nebūs. Minhenes drošības konference ir iespēja mums visiem paust savu viedokli, runāt ar ASV un Eiropas sabiedrotajiem," teica Valsts prezidents.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas, kā arī līdzīgi domājošo valstu nostāja paliks līdzšinējā - pilns atbalsts Ukrainai, darīt maksimāli visu, lai Ukraina būtu pie sarunu galda.

Rinkēvičs secināja, ka šī situācija kopumā atgādina par lietām, par kurām runāts aizvadītos divus gadus - Eiropai jāuzņemas daudz nopietnāka atbildība par aizsardzību un drošību, jāpalielina aizsardzības izdevumi, jāinvestē industrijas attīstībā un jāatbalsta Ukraina. Tāpat būs jāmeklē veids, kā strādāt ar ASV, kuras nostāja ir diezgan skaidri formulēta.

"Mums nav ilūziju par Krievijas nodomiem. Visticamāk, tā vēlas pauzi, lai atgūtos no kara. Tāpēc arī jāskatās, kā mēs varam strādāt ar sabiedrotajiem un īpaši ar ASV," teica Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka ASV amatpersonas ir akcentējušās arī enerģētikas politiku un enerģētikas resursu plašāku pieejamību tirgū, kas reāli mazina Krievijas ekonomisko attīstību.

Rinkēvičs uzsvēra, ka patlaban ir daudz viedokļu, taču Latvijas pamatuzstādījumi nemainās. Viņš arī pieļāva, ka nākamās dienas Minhenes drošības konferencē būs dinamiskas un notikumiem bagātas, taču nevajadzētu steigties ar kategoriskiem secinājumiem.

Taujāts, vai ASV jau nav iezīmējusi konkrētus nosacījumus miera sarunās, Valsts prezidents akcentēja, ka ASV nostāja patlaban veidojas, taču tas ir sākums. Viņaprāt, būs jautājumi, par kuriem būs jāvienojas Ukrainai ar ASV, taču būs arī tādi, kas jārisina starp Ukrainu un Krieviju.

"Būtiski, lai mēs izdarām visu, ka sarunu gaitā ņemtu vērā ne tikai realitāti, bet arī Eiropas un Ukrainas drošības intereses. Runa ir par to, kā tiks izstrādātas detaļas. Pieļauju, ka Krievija mēģinās panākt plašāku piekāpšanās fronti," sacīja Rinkēvičs.

Viņš norādīja, ka galvenais mērķis ir nosargāt Latvijas intereses NATO kontekstā un strādāt pie plaša Ukrainas atbalsta, taču sīkāk komentēt vienu vai otru elementu ASV nostājā, kamēr daudzas lietas vēl nav zināmas, būtu priekšlaicīgi.

Savukārt Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže 13. februārī raidsabiedrībai BBC uzsvērusi atbalstu Ukrainas tagadējās teritoriālās integritātes saglabāšanai.

"Ukrainas balss un aktīva iesaiste visā ir absolūti svarīga. Nekas no tās teritorijas nav atdots. Ukrainu tās tagadējās robežās 1991. gadā atzina ANO. Pat pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Krimu. Nekas nav mainījies. Ukrainas teritoriālā integritāte ir svēta mums visiem," uzsvērusi ministre.

Plašākā komentārā Braže norāda - patlaban nav nekādu indikāciju, ka Krievija tiešām vēlētos mieru, jo tā turpina uzbrukumus Ukrainai.

Kā aģentūru LETA informēja ministres padomniece Signe Znotiņa-Znota, Braže uzsver, ka Latvija, tāpat kā Ukraina un tās sabiedrotie, vēlas mieru, kas būtu taisnīgs un ilgtspējīgs.

Ārlietu ministres ieskatā, ASV prezidenta Donalda Trampa minētais koncepts "miers caur spēku" esot labs pamats, lai panāktu iespējamo vienošanos.

"Ukrainas vadoša loma miera procesā ir izšķiroši svarīga. Jebkurai vienošanās jābūt balstītai Ukrainas noteikumos," Latvijas pozīciju atkārtoti pauda Braže.

Politiķe atzīmēja, ka patlaban ir maksimāli jāatbalsta Ukraina kaujas laukā, lai Ukrainai būtu spēcīgākas pozīcijas arī pie sarunu galda.

"Eiropai jābūt pārstāvētai sarunās, jo sarunu iznākums ietekmēs visas Eiropas drošību, un Eiropa ir Ukrainas lielākā atbalstītāja," uzsver Latvijas ārlietu ministre.

Viņa piebilda, ka Ukrainas teritoriālā integritāte un robežas ir starptautiski atzītas, un tas nav mainījies arī pēc 2014.gada, kad Krievija nelegāli anektēja Krimu.

Jebkādām sarunām par Ukrainas nākotni jānotiek tikai un vienīgi ar Ukrainas pārstāvju klātbūtni, tviterī norāda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa arī atzīmē, ka, lai panāktu taisnīgu mieru, Ukrainai ir jābūt drošības garantijām. Premjere uzsver, ka Latvija turpina militāro un civilo atbalstu Ukrainai un iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību,

Siliņa ieradusies Minhenes drošības konferencē, kur viens no galvenajiem sarunu tematiem būs Eiropas stabilitāte un drošība. Viņa klāsta, ka nozīmīgs būs jautājums arī par Ukrainas nākotni.

Jau vēstīts, ka Trampam trešdien bija telefonsaruna ar Putinu un pēc tam arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Kā norādīja Tramps, ASV un Krievija vienojušās, ka abu valstu komandas "nekavējoties sāks sarunas". Viņš pēc sarunām ar Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka, iespējams, drīzumā personīgi tiksies ar Krievijas līderi, un izteica pieņēmumu, ka tikšanās varētu notikt Saūda Arābijā.

Pēc sarunas vairāku NATO dalībvalstu aizsardzības ministri paziņojuši, ka Ukrainu un Eiropu nedrīkst izslēgt no miera sarunām par Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu.

"Neaizmirsīsim, ka Krievija joprojām ir drauds krietni ārpus Ukrainas," norādīja Lielbritānijas aizsardzības ministrs Džons Hīlijs.

"Nav iespējamas sarunas par Ukrainu bez Ukrainas. Un Ukrainas balsij jābūt visu sarunu centrā," Hīlijs uzsvēra žurnālistiem NATO galvenajā mītnē, kur noris alianses aizsardzības ministru sarunas par Ukrainu.

Eiropas valstis pērn sniedza aptuveni 60% no militārā atbalsta Ukrainai, un tām ir jābūt iesaistītām, īpaši ņemot vērā ASV prasības, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par Ukrainas drošību ilgtermiņā, savukārt norādīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.

"Tas ir ļoti dabiski, ka mēs esam iesaistījušies diskusijās," pauda Zviedrijas ministrs.

Eiropas Savienība (ES) ir noteikusi sankcijas Krievijai, ir veikusi nopietnas investīcijas Ukrainas aizsardzībā un tai lūgs finansēt kara izpostītās valsts atjaunošanu, sacīja arī Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

"Mums tur jābūt. Par to nekādu jautājumu nav. Pretējā gadījumā šis miers nebūs ilgstošs," brīdināja Igaunijas ministrs.

ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien Ukrainas Rietumu atbalstītājiem sacīja, ka Ukrainas dalība NATO ir nereāla.

Hegsets ieteica Kijivai atteikties no cerībām atgūt no Krievijas visas okupētās teritorijas un gatavoties tam, lai sarunu ceļā panākt mieru, ko atbalstītu starptautiskie spēki.