"Man piezvanīja “Rītupes nami” darbiniece, lai patiektu, ka neesmu nodevusi ūdens skaitītāju rādījumu. Viņa uzreiz sarunu sāka krievu valodā, prasīju, vai varam runāt latviešu valodā, viņa teica, ka nē. Nesaprotu, kā tas var būt? Namu apsaimniekošanā strādājošiem cilvēkiem būtu jāprot latviešu valoda, jo jāsazinās ar iedzīvotājiem," stāsta Rebeka.
Pirms šī incidenta Rebeka piedzīvojusi vēl divas situācijas, kad krievu valoda vērtēta augstāk par latviešu valodu.
"Bez Tabu" nepieteiktā vizītē apmeklē "Rītupes namu" biroju. Uz žurnālista jautājumiem atbildēt dodas kooperatīva priekšsēdētāja Ņina Bokše, kura nekavējoties aicina sarunāt krievu valodā. Viņa nespēj paskaidrot, kādēļ kooperatīvā nav darbinieku, kuri ar klientiem spētu sarunāties latviešu valodā.
Valsts valodas centrs (VVC) šādos gadījumos aicina nekavējoties informēt iestādi.
"Konkrētajā gadījumā var konstatēt, ka, iespējams, ir pakalpojums, ko saņem patērētājs. Valsts valodas likums paredz, ka privātām organizācijām gadījumos, kad tiek skartas sabiedriskās intereses, jālieto valsts valoda. Svešvalodā viņi varētu sazināties, ja pakalpojums tiek sniegts starp kooperatīva biedriem," norāda VVC Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Vilnis Kušķis.