Politiķi komentē arodbiedrību apvienības priekšlikumu par īsāku darba nedēļu

"Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics sacīja, ka uz šo jautājumu raugās piesardzīgi, jo šobrīd, ņemot vērā ekonomisko izaugsmes tempu, ir svarīgi veicināt produktivitāti un kopējo ekonomisko attīstību.

"Jāskatās, vai šāda veida izmaiņas veicinātu gan produktivitāti, gan ekonomisko attīstību," teica Jurēvics, piebilstot, ka var saprast vēlmi atvieglot darba ņēmējiem darba laiku.

Jurēvics teica, ka, ņemot vērā, ka mūsdienās strauji attīstās dažādas darba formas un bieži vien darba vērtējums balstās uz padarīto darbu, nevis nostrādātajām stundām, diskusija par šo jautājumu ir nepieciešama.

"Man personīgi būtu svarīgi, lai šādas izmaiņas neietekmētu kopējo ekonomisko izaugsmi," viņš piebilda.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis teica, ka arodbiedrību savienības aicinājums ir vērā ņemams un diskutējams, taču viņš personīgi uzskata, ka tas šobrīd nav pareizais virziens.

"Ja ir situācija, kad nepieciešams vairāk brīvā laika, vienmēr ir iespēja vienoties ar darba devēju par darba stundu skaitu," teica politiķos, norādot, - ja darba laiks ir mazāks par 40 stundām nedēļā, tas automātiski nozīmē, ka arī minimālā alga būtu mazāka.

Rokpelnis uzsvēra, ka pašlaik esam situācijā, kad nevaram atļauties samazināt darba laiku. "Mums nopietni jādomā par drošības un aizsardzības spēju stiprināšanu, kā arī par ekonomikas attīstību," viņš piebilda.

Tikmēr "Progresīvo" līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs sacīja, ka, diskutējot par priekšlikumu, būs argumenti par to, vai Latvija var to atļauties un kāda būs ekonomiskā ietekme, bet, viņaprāt, tas nesamazinās produktivitāti. Saīsināta darba nedēļa ir jāskata kontekstā ar to, ka var uzlaboties darbinieku dzīves kvalitāte kopumā, līdzsvars starp darbu un ģimenes dzīvi, un tādējādi var uzlaboties produktivitāte, uzskata Šuvajevs.

Pēc politiķa vārdiem, Latvijā bieži izskan arguments par to, kāda ir iniciatīvas ietekme uz budžetu vai kopējo iekšzemes kopproduktu. Deputāta ieskatā, ir iespējams skatīties uz jautājumu no vienas puses, ka cilvēki strādās mazāk un tāpēc saražos mazāk, bet no otras puses - strādājot īsāku laiku, cilvēki padarīs savu darbu kvalitatīvāk, pārliecināts Šuvajevs. Ne tikai saražotais apjoms var palikt nemainīgs, bet tas var pat pieaugt, pārliecināts "Progresīvo" politiķis.

Partijai ir svarīgi iestāties par darba ņēmēju interesēm, teica Šuvajevs, uzsverot, ka diskusijās par darba laika regulējumu vērtēs citu valstu piemērus, balstoties datos.

Jau vēstīts, ka LBAS aicina pārskatīt normālā darba laika regulējumu, nosakot, ka tas nedrīkst pārsniegt 38 stundas nedēļā, informēja arodbiedrībā.

LBAS ir nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai, aicinot šo jautājumu steidzami izskatīt Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes (DLTSA) sēdē. Konkrētais priekšlikums ir jāskata kopā un kontekstā ar šobrīd izstrādes procesā esošiem Darba likuma grozījumiem, norāda arodbiedrībā.

Jautājums par darba laika samazināšanu ir ticis aktualizēts vairākkārt. Pēdējais Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums tika skatīts 2023.gada 1.februāra Saeimas Sociālo un Darba lietu komisijā, kurā tika pieņemts lēmums turpināt vērtēt elastīgu darba laiku un tā piemērošanu.

LBAS ieskatā attiecīgie grozījumi pieļauj darba laiku organizēt elastīgi, tomēr ir nepieciešams pārskatīt nedēļas un dienas darba laika normu. Tāpat jāvērtē tā samazināšana uz 38 stundām nedēļā, nesamazinot darba samaksu - uz to vērsti arī iepriekš sagatavotie kolektīvie iesniegumi.

Pētījumi parādot, ka četru dienu darba nedēļa ir iespējama, kā arī to, ka darba stundu skaits nedēļā var tikts samazināts, neietekmējot darba produktivitāti un uzņēmumu apgrozījumu, uzsver LBAS.

Šobrīd izstrādes procesā ir grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju darba devējam un darbiniekam vienoties par četru dienu darba nedēļu, saglabājot 40 stundu darba nedēļu. Arodbiedrība apgalvo, kas topošie grozījumi pasliktinās darbinieku tiesisko stāvokli, jo plānots uz darbinieku rēķina samazināt darba devēju izmaksas. LBAS uzsver, ka grozījumi paredz atņemt arodbiedrības biedram aizsardzību atlaišanas gadījumos un dod darba devējiem tiesības vienpusēji atkāpties no koplīgumiem.

LBAS norāda, ka, veicot jebkādas izmaiņas, ir jābūt līdzsvaram, kas šobrīd likumprojektā diemžēl nav ievērots, tādējādi ir svarīgi likumprojektā ietvert grozījumus, kuri uzlabo darbinieku labklājību un rada nosacījumus veselības uzlabošanai.